Noma un īra, darba līgums, uzņēmuma līgums – šīs ir lietas, ar kurām mums dzīvē katram agrāk vai vēlāk nākas saskarties. Mēs nevaram dzīvot bez pienācīgas dzīvesvietas. Cilvēkam ir īpašības, kas vienmēr liek mums tiekties pēc kaut kā labāka, vērtīgāka, greznāka nekā ir citiem. Tieši tāpēc mēs cenšamies atrast pēc iespējas labāk atalgotu darbu ar izdevīgākiem noteikumiem. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešamas vismaz teorētiskas zināšanas darba līgumu slēgšanas jomā.
Tieši šo iemeslu dēļ es izvēlējos savu kursa darbu rakstīt par šīm tēmām. Mans darba mērķis ir iegūt zināšanas nomas un īres, darba un uzņēmuma līgumu slēgšanā. Šo zināšanu iegūšana es esmu paredzējusi izmantot attiecīgos likumus, Civillikumu un citu literatūru.
Lietu lietošanas normatīvā civiltiesiskā sabiedrībā organizēta divējādi: 1)kā svešu lietu lietošana lietu tiesības, 2)kā svešu lietu lietošana saistību tiesības. Atšķirība starp šīm abām svešu lietu lietošanas tiesībām ir liela. Pirmajā gadījumā svešu lietu lietošana ir absolūta, otrā gadījumā – relatīva, t.i., lietotājs nevar izlietot lietu neatkarīgi no sava kontrahenta, tādēļ viņa lietošana nav tieša (kā lietu tiesībās), bet tikai netieša – caur savu kontrahentu. Personālservitūts ir svešas lietas tieša, absolūta lietošana divās formās: 1) usus (tikai lietošana), 2) un usufructus (ne tikai lietošana, bet arī augļu iegūšana). Saistību tiesību svešu lietu lietošanā arī ir divējāda: 1) tikai svešu lietu lietošana – īre, un 2) svešu lietu lietošana ar tiesību iegūt augļus – noma. Bet pēc kodeksa nomas un īres līgumā jēdzienā ietilpināti abi veidi, tādēļ nav stingri juridiski atšķirības starp īri un nomu. Kodeksā ir runa nevis par diviem līgumiem, bet par vienu – nomas un īres līgumu. Civillikums nosaka, ka vai īre ir līgums (skat. 2112.p., 2113.p.u.c.).
Pēc legālas definīcijas noma vai īre ir līgums ar ko viena puse (iznomātājs vai izīrētājs) piešķir vai apsola otrai (nomniekam vai īrniekam), par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.
Noma vai īre ir uz savstarpējas vienošanās pamata radīts saistību tiesību mantiska rakstura līgums. Lietas iznomātājam vai izīrētājam nav jābūt tās īpašniekam. Bez tam, ar iznomātāja vai izīrētāja piekrišanu nomnieks vai īrnieks var savu nomāto vai īrēto lietu nodot citam, t.i., var savukārt būt iznomātājs vai izīrētājs. Iznomātājs vai izīrētājs var būt katrs, kam pieder lietošanas tiesības, tā arī nomnieks vai īrnieks var savukārt lietu iznomāt vai izīrēt tālāk. …
