Nomas un īres līgums.
Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievakšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķiruma līgums – īre.
Dažādu priekšmetu, telpu un tiesību lietošanas iespēju nodrošina ne tikai to iegāde īpašumā. Ja priekšmets, telpa vai tiesība vajadzīga tikai uz laiku, tad izdevīgāk ir noslēgt īres vai nomas līgumu.
Civillikumā nomas un īres definīcija ir vienota. Bet definīcijai tūlīt seko paskaidrojums par to, ar ko īre atšķiras. Nomas līgumu slēdz par augļu nesējas lietas lietošanu, par citām lietām slēdz īres līgumu. Turpmākie likuma noteikumi vienādā mērā attiecas uz īri un nomu, ja vien nav īpašu norādījumu vai no likuma jēgas neizriet kas cits.
Īre un noma ir saistību tiesību institūti, kas rodas uz līgumu pamata. Lietu lietošanas tiesības var balstīties arī uz liettiesiskiem pamatiem: īpašniekam pašam pieder, bet pēc viņa gribas arī citai personai var piederēt lietošanas tiesības kā absolūtas lietu tiesības. Svešas lietas tieša absolūta lietošana ir personālservitūts, kas var izpausties 2 formās: tikai lietošanā ar augļu iegūšanu.
…