Līgumisko saistību institūts un tā ietekme sabiedrisko attiecību modelī attīstījies jau no antīkiem sabiedrisko iekārtu pastāvēšanas laikiem. Neapšaubāmi jāpiemin slavenās romiešu civiltiesības, kuras atstāja milzīgu ietekmi uz Rietumeiropas tiesiskās domas turpmāko attīstību. Jau tajos laikos saimnieciskās un politiskās dzīves dinamika prasīja tiesību jomas pilnveidošanu, ieviešot precīzus, maksimāli skaidrus un publiski pieejamus civiltiesību principu formulējumus. Pilnveidojoties tiesību zinību jomai, tika izstrādāti Divpadsmit tabulu likumi, kuriem neskatoties pat uz to formālo raksturu, bija milzīga nozīme romiešu tiesību tālākā attīstībā un kurus arī reāli var uzskatīt par romiešu civiltiesību pamatu, jo tajos jau parādās tādi formulējumi, kā aizdevuma līgums, tiek reglamentētas darījuma savstarpējās attiecības.1 Detalizēti tika izstrādātas teorētiskās normas par līgumu formām, līgumu slēgšanas noteikumiem, līgumslēdzēju gribu un faktoriem, kas to var ietekmēt. Piemēram, pateicoties tieši šīm tiesībām, līguma puses pat mūsdienās apzīmē ar svešvārdu par kontrahentiem.
Jau senajā Romā juristi bija izstrādājuši detalizētus noteikumus par līgumu slēgšanu, kuri ietvēra sevī arī normas par līgumu būtiskajām sastāvdaļām un nosacījumus, kas jāievēro lai līgums būtu spēkā, kā arī līgumslēdzēju gribas brīvību un faktoriem, kas tos var ietekmēt.2
Latvijā tiesības mūsdienu izpratnē sāka veidoties IX gadsimta sākumā pēc lēņu sistēmas likvidēšanas un dzimtbūšanas atcelšanas. Īpaši tas attiecās uz lietu tiesībām, jo pēc tam, kad beidza pastāvēt dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, radās iespēja daudz pilnīgāk piemērot romiešu civiltiesības.
XX gs. jaundibinātā Latvijas valsts pārņēma agrākas Krievijas likumus, kas bija spēkā tagadējā Latvijas teritorijā līdz apvērsumam 1917.gadā, tādejādi savu spēku saglabāja arī vēsturiskās privāttiesības. Līdz 1938.gada 1.janvārim, kad stājās spēkā 1937.gada Latvijas Civillikums, zemniekiem tika saglabāts īpašs civiltiesiskais stāvoklis, kas balstījās uz IX gadsimta zemnieku likumiem, un no tiem Latvijas Civillikumā tika pārņemta īpašā zemes mantošanas un nomāšanas kārtība, kas ir spēkā arī mūsdienās.3
Padomju Savienībā pat nelietoja tādu jēdzienu kā privāttiesības. Latvijas PSR tiesībām, tāpat kā visām padomju saistību tiesībām, bija raksturīga gribas brīvības ierobežošana darījumos. Padomju pilsoņu civilās attiecības ievērojami reglamentēja ar tipveida līgumiem. …
