Noras Ikstenas stāsta "Klusā daba ar nāvi" fragmenta analīze

1.Tēma

Pozitīvs dzīves skatījums sarežģītā dzīves situācijā.
Meitas iejūtīgā attieksme pret psihiski slimo māti.
Pretrunas cilvēku savstarpējās attiecībās, kas saistītas ar dažādiem sabiedrībā valdošiem stereotipiem.

Kad māti pārņēmusi apziņas krēsla, Mia un tēvs mēģina saglabāt harmoniju, mierina viens otru, kamēr māte atrodas psihiatriskajā slimnīcā:
„No lieveņa labi var redzēt dīķa malu. Tur sēž tēvs. Viņi norunājuši nebūt kopā, bet atrasties redzamā attālumā. Mia redz – brīžiem tēvs raugās pāri dīķim, varbūt brīžiem viņš saņem galvu rokās un skatās zemē.”
Mia apbrīno tēva nebeidzamo pacietību, jo, kā stāstā atklājas, māti ļoti ilgi moka psihiska slimība, kas rada viņas dzīvei tumšas domas, neparastu izturēšanos. Kad tēvs kādu vakaru atkal plūc veselu klēpi ziedošu zaru mātei, Mia domā:
„.. Cik daudz spēj paciest mīlestība.”
Tēvs pieradis uztvert māti kā viņa mūžīgo bērnu.…