„Aizliegums – tiesībās bieži lietots termins, kas paredz konkrētu darbību aizliegšanu ar juridiskiem aktiem- civillikumiem, administratīvajiem likumiem, krimināllikumiem, dabas aizsardzības likumiem u.tml. Par aizliegumu neievērošanu un pārkāpšanu draud juridiska atbildība – administratīva, krimināla, disciplināra un civiltiesiska atbildība saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Tā saskaņā ar LR likumiem par vides aizsardzību var veidot dažādas nozīmes aizsargzonas ap poligoniem, transporta maģistrālēm u.c. objektiem iedzīvotāju veselības, dzīvības, fizikas un juridisko personu interešu un īpašuma aizsardzības. Tāpat ap republikas upēm, ezeriem, ūdenskrātuvēm u.c. ūdens objektiem var izveidot aizsargjoslas. Šo objektu aizsardzībai pret piesārņošanu un izsīkšanu.
Minētās zonas un joslas izveidotas bez zemes īpašnieku un lietotāju piekrišanas un paredz konkrētu saimniecisko u.c. darbības ierobežošanu. Latvijā ir izveidoti arī dabas liegumu – botāniskie un kompleksie liegumu, lai saglabātu un aizsargātu augus un dzīvniekus atsevišķās teorijās, kurās aizliegta vai ierobežota derīgo izrakteņu rūpnieciska iestāde, medības, zvejošana u. C. darbības. To pašu teikt par dabas rezervātu, nacionālo parku un dabas parku teritorijām, kā arī vietām, kurās atrodas dabas pieminekļi (unikāli dabas veidojumi- dižkoki, alas milzu laukakmeņi u.tml.) kultūras pieminekļi.
Aizliegumi bieži saistīti ar uzņēmējdarbību, jo likums nereti aizliedz nodarboties ar atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Piemēram, bīstamo atkritumu ievešana Latvija no citām valstīm, kā arī alkoholisko dzērienu izgatavošana un tirdzniecība bez speciālās atļaujas.[jurid.v.]
Aizliegums – to uzdevums ir nostiprināt, darīt zināmu, ka pastāvošā kārtība, sabiedriskās attiecības ir neaizskaramas. Regulatīvā nozīmē aizliegumi pēc būtības ir pasīva rakstura pienākums, tas ir, pienākums atturēties no noteikta veida darbības veikšanas. Aizliegumi nebūs juridiskā spēkā, ja par tiem nebūs juridiskā atbildība. Likumdevējs, lai piedotu juridiskiem aizliegumiem spēku un kategoriskumu nereti ievieš stingrākas sankcijas, piemēram,:
1)administratīvās atbildības vietā nosaka kriminālatbildību;
2)praksē liecina ar to , ja pāriet no stingrākas sankcijas pie mazāk stingras, tad aizliegums var zaudēt stingrības pakāpi;
3)aizliegumiem un atbildībai jābūt sabalansētiem.
Būtiskā juridiskā aizlieguma īpatnība izpaužas tieši to organiskajā saiknē ar atļaujām. Šādā skatījumā juridiskie aizliegumi ir sociāls instruments ar kuru palīdzību tiek noteiktas atļautās robežas nosacījums, turklāt visplašākā nozīmē. Tas nozīmē, ka šie aizliegumi ne tikai sabiedrisko attiecību dalībniekiem pasaka priekšā, ko drīkst, ko nedrīkst, bet arī garantē personas brīvību ar to, ka kādai personai aizliedzot noteiktu uzvedību vienlaikus citām personām, tādējādi tiek nodrošināta iespēja veikt ar likumu atļautās darbības.
…
