Pārejas periods no sociālisma uz tirgus attiecībām sevišķi skar likumdošanas sfēru, jo lielākā daļa likumu tiek atcelti vai atzīti par spēkā neesošiem un ieviesti jauni normatīvie tiesību akti, kas sevī ietver administratīvos un normatīvos tiesību aktus. Šo kārtību nosaka atsevišķs likums, ja pašā normatīvajā aktā nav norādīta tā spēkā stāšanās kārtība un laiks. Autora mērķis ir paplašināt šo tēmu, apgūstot ne tikai pamatus, bet arī iedziļinoties ar to saistītajās problēmās, iespējamos strīdos un iepazīstoties ar tiesu praksi. Iztirzāt un izanalizēt tematu, pielietojot loģisko, salīdzinošo zinātniskās pētniecības metodi, lai sasniegtu referāta mērķi, autors izpētīs literatūru, normatīvos tiesību aktus, juridiskās prakses materiālus, kas saistīti ar tēmu “Normatīvo aktu spēks laikā, telpā un attiecībā uz personām”.
Sāksim ar to, ka jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvijas sabiedrība ir veidojusi savu dzīvi, likumus, valsts pārvaldi un ekonomiku pēc jauniem principiem - tādiem, kas atbilst Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka : “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, tas ir, demokrātijas principam un starptautiskajiem standartiem. Demokrātisku valsti raksturo cilvēktiesību ievērošana un likuma vara. Tas nozīmē, ka galvenā vērtība Latvijas Republikā ir cilvēks un ka cilvēka tiesības tiek ierobežotas tikai ar likumu un atbilstoši likumam, ko ir pieņēmis vispārējās, aizklātās vēlēšanās ievēlēts parlaments - Saeima. Valsts likumdevēja un pārvaldes pienākums ir radīt tādu vidi, kurā tiek cienīts indivīds un viņa brīvība un kas veicina indivīda personības attīstību un iniciatīvu. Šī vide ir normatīvie akti, kas nosaka principiālās triju varu - likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas - darbības sfēras un tikai noteiktajās robežās. Jēdziens "normatīvais akts" ir ļoti plašs.…
