1.NORMATĪVO AKTU RAKSTUROJUMS
Viens no tiesiskas valsts stūrakmeņiem ir tiesību vara jeb tiesību virsvadība. Ne mazāk svarīga nozīme ir tai pakārtotai likuma virsvadībai. Likuma virsvadība veido normatīvo tiesību aktu hierarhijas pamatu. Bet, pirms ķerties pie detalizētākas normatīvo tiesību aktu hierarhijas analīzes, ir svarīgi fiksēt rakstā lietotos terminus un to nozīmes.
Termins “tiesību akts” tiesību zinātnē tiek lietots dažādās nozīmēs. Ar to tiek apzīmēta juridiska darbība (piemēram, likuma izdošana, līguma noslēgšana), juridiskas darbības rezultāts (piemēram, juridiska norma, individuāls priekšraksts) un juridisks dokuments.
Darbā termins “tiesību akts” tiks lietots kā juridisks dokuments, informācijas nesējs. Šajā nozīmē tiesību akts ir tiesību subjektu juridisks lēmums, kas izteikts rakstiskā formā. Tiesību akts ir dokuments, kas satur juridiskas tiesības un pienākumus. Tiesību akts ar tiesību un pienākumu palīdzību nosaka vēlamo uzvedības noteikumu jeb priekšrakstu. Ar terminu “noteikumi” apzīmē arī tiesību aktu veidu (piemēram, Ministru kabineta noteikumi )1 , tāpēc darbā priekšroka ir dota terminam “priekšraksts”.
Arī tad, ja dokuments satur tikai juridiskus pienākumus, tas saucas par tiesību aktu. Šī iemesla dēļ labāk būtu lietot terminu “juridisks akts”. Darbā tomēr ir lietots termins “tiesību akts”, jo tas ir pierastāks. Tuvs pēc nozīmes ir termins “valsts akts”. Tas ir akts, ko ir izdevusi valsts institūcija. Bet, no vienas puses, ne visi valsts akti ir tiesību akti, jo ir tīri politiski valsts akti, no otras puses - tiesību aktus var pieņemt arī citi tiesību subjekti, piemēram, tauta, pašvaldības.
Tiesību akts var saturēt vispārējus (abstraktus) vai individuālus (konkrētus) juridiskus priekšrakstus. Šiem priekšrakstiem tiesiskās regulēšanas mehānismā ir atšķirīga loma. Vispārējs juridisks priekšraksts ir tiesību jeb juridiskā norma, un to kopums veido tiesiskās regulēšanas mehānisma pamatu, bet ar individuāliem juridiskiem priekšrakstiem tiek regulēta konkrētu tiesību subjektu uzvedība.
Tiesību aktu, kas satur tiesību normas, sauc par normatīvo tiesību aktu (turpmāk - normatīvs akts, jo rakstā netiks aplūkoti nejuridiski akti. Piemēram, instrukcijas kā lietot elektrotehniku vai komplektēt mēbeles, ir normatīvi akti, bet nav tiesību akti, jo satur tehniskas vai citas nejuridiskas normas).2
…
