Vispārējs raksturojums:
Norvēģijas karalistes platība: 323 877 km² (bez Svalbāras , Jana Majena salas un antarktiskajiem īpašumiem. (ģerboni skatīt pielikuma 1.attēlā)
Iedzīvotāju skaits: 4 348 000 = 13 cilv./km²
Tautas: norvēģi – 97%, sāmi – 0,9%
Valsts valoda: norvēģu
Parlaments: Stortings (Stortinget) – 165 deputāti, ievēl uz 4 gadiem
(parlamenta ēku skat. pielikuma 2.attēlā)
Reliģija: luterāņi – 89%
Lielākās pilsētas:
galvaspilsēta Oslo – 477 781 iedzīvotājs (attēlu skat.pielikuma 8.attēlā)
Bergena (Bergen) – 219884 iedzīvotāji
Tronheima (Trondheim) – 142 188 iedzīvotāji
Stavangera (Stavanger) – 102 637 iedzīvotāji
Meži – 24%, kalni un plakankalnes – 72%, aramzeme –3%
Derīgie izrakteņi: nafta, gāze,dzelzsrūda, vara, svina, cinka rūdas
Augstākā virsotne: Galhēpigens (Galdhøppigen) – 2469 m v.j.l.
Lielākais ezers: Mjēsas ezers (Mjøsa) – 368 km²
Garākā upe: Glomma (Glomma) – 598 km
Eksports: nafta un naftas produkti – 44%, gāze – 14% ,zivis un zivju produkti – 7%
Lielākā osta: Narvīka – kravas apgrozība 13, 5 milj.t(attēlu skat. pielikuma 7.attēlā)
2
Skandināvijas kalni
Skandināvijas pussala pasaules ģeogrāfiskajā kartē pēc apveidiem atgādina tīģeri. Skandināvijas tīģera dzeltenbrūno daļu veido Skandināvijas kalni, kas stiepjas ziemeļu - ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700km garumā, šķērsojot divu valstu –Norvēģijas un Zviedrijas teritoriju. Kalnu platums ir dažāds, pārsvarā no 200 līdz 300 km, vietām pat 600 km. Augstākās kalnu daļas paceļas dienvidu un ziemeļu (1500 – 2400 m). Augstākā virsotne ir Galhēpigens (2469m), kas atrodas Jūtunheimenes (Jotunheimen)pakalnē Norvēģijas dienvidos.
Skandināvijas kalni ģeoloģiski radušies Kaledonijas krokojuma veidošanās laikmetā (paleozoja ēras pirmajā pusē), bet lielākā to pacelšanās notikusi šīs pašas ēras devona periodā. Kaledonīti veido Špicbergenu, Britu salas, Ziemeļtjanšanu, Altaju, Apalaču
Ziemeļdaļu, Grendlandes ziemeļdaļu un austrumdaļu, Tasmāniju. Tātad Skandināvijas kalnu pamatiežu – granītu, gneisu – absolūtais vecums ir vairāk kā 570 milj. gadu. Vēlākajos laika periodos dažādu ģeoloģisku procesu ietekmē tie tikuši nolīdzināti, bet kainozoja ēras neogēna un kvartāra periodā tie atkal sākuši lēni celties. Pašlaik Skandināvijas pussalas ziemeļu daļa paceļas par 3 mm gadā.
Skandināvijas kalnos ledāji klāj 3059 km² lielu platību. Ģeologi pavisam uzskaitījuši 2412 ledājus, no kuriem 921 atrodas Dienvidnorvēģijā (kopējā platība – 1617 km²). Lielākais Skandināvijas ledājs – Justedalsbrēns atrodas uz rietumiem no Jūtunheima masīva. Tas ir ledāju plato, kuru platība ir 855 km², ledus biezums vietām pat sasniedz pat 300 m. No tā dažādos virzienos iziet apmēram 25 ledāji. …
