Ievads
Eiropas ziemeļrietumos atrodas Baltijas valstu tuvākās kaimiņzemes, kuras saucam par Ziemeļeiropas valstīm – Zviedrija un Norvēģija.
Ziemeļvalstis no pārējiem reģioniem šķir jūras. Īpaši savdabīga ir Norvēģijas piekraste ar šauriem dziļiem līčiem, ko sauc par fjordiem, bet Zviedrijas dienviddaļā – Skones – piekraste atgādina Latvijas jūrmalu. Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem atrodas tūkstošiem sīku klinšainu salu, kuras sauc par šērām un kurām ir īpatnēja un pievilcīga dabas ainava - tā ir visai neparasta arī pasaules mērogā.
Norvēģijas lielākais ezers – Mjēsas ezers – ir viens no dziļākajiem Eiropā. Arī Zviedrijā ir daudz ezeru un upju.
Ziemeļvalstu klimatu nosaka to novietojums mērenās joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Teritorijā, kas atrodas aiz polārā loka, izpaužas polārās dienas un polārās nakts ietekme. Taču Golfa straumes turpinājums – siltās Ziemeļatlantijas straumes iespaidā šo valstu klimats ir maigāks un nokrišņiem bagātāks. Visi augstāk minētie ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi nosaka labus priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Šīs valstis ir tūristu labi apmeklētas un iecienītas. Tūristi īpaši iecienījuši ir Norvēģijas fjordus, nacionālos parkus Zviedrijā. Šīs zemes labprāt apmeklē arī burātāji, jo piekrastē ir daudz ērtu ostu.
Iecienītas apskates vietas ir Kolmordenas zooloģiskais dārzs Zviedrijā netālu no Rīgas partnerpilsētas Norčēpingas, kā arī etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – Skansens, un K.Millesa skulptūru dārzs Stokholmā.
Ziemeļeiropas valstis ir pieskaitāmas pie attīstītām valstīm. To saimnieciskā ekonomiskā attīstība, salīdzinot ar Baltijas valstīm, kas arī pieskaitāmas arī pie Ziemeļeiropas valstu grupas, 20-21.gs. krasi atšķirīgi attīstījusies. Tomēr tām ir daudz kopīgu iezīmju un kopēja arī Ziemeļeiropas tautu kultūrā, dzīves veidā, mentalitātē.
Attīstīto valstu savstarpējām attiecībām ir raksturīga, no vienas puses, spēcīga konkurence, no otras, - tendence savstarpēji sadarboties, īpaši tirdzniecībā un globālo problēmu risināšanā. Attīstītās valstis savstarpēji cīnās gan par enerģētisko resursu un izejvielu ieguves avotiem, gan par produkcijas noieta un kapitāla eksporta sfērām. Valstu savstarpējo konkurenci saasina to zinātniski tehniskā sacensība.
Tūrisma resursi gan Norvēģijā, gan Zviedrijā ir pietiekami, lai tas viss kopumā sekmētu arī tūrisma infrastruktūras attīstību. Savstarpējā konkurence ir ne tikai razošanas, bet arī tūrisma jomā. Katra valsts mēģina iekarot savu tūrma tirgus daļu, kas veicinātu tās attīstību.
…
