Notariāta funkcijas mantojuma jautājumos

Mantojuma tiesības. Mantojums. Mantinieks.


Pirms sākt darba tēmas izpēti, vispirms būtu jānoskaidro, kas tad ir “mantojuma tiesības”, “mantojums” un “mantinieks”.

Mantojuma tiesības.
Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā LR CL) 384. pants nosaka, ka:

“Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Personu, kam pieder šāda tiesība, sauc par mantinieku”.

Tātad, ja tev ir tiesība iegūt jebkādu mantu, tad tev piemīt mantotspēja, tev ir tiesība iegūt mantojumu vai tā daļu, respektīvi – tu vari būt mantinieks.
Mantojuma tiesības regulē mantojuma pāreju uz citu (trešo) personu. Vienkāršākais piemērs – bez mantojuma tiesībām, mirušās personas parādnieks atbrīvotos no parāda. Mantojuma tiesības nosaka, ka visai mirušās personas mantai, tiesībām (izņemot tīri personiskās tiesības) un pienākumiem ir jāpāriet uz mantiniekiem. Atšķirībā no Romiešu tiesību sistēmas, kur mantinieks bija mantojuma atstājēja personības turpinātājs, mūsdienu tiesībās runa ir tikai par mantības pēctecību. Rolands Krauze mantojuma tiesības definē šādi:

“Mantojuma tiesības ir to tiesību normu kopums, kas regulē ar mantošanu saistītās tiesiskās attiecības, kuras rodas, grozās vai izbeidzas kā materiālistiskajā, tā procesuālajā nozīmē.”

…