Pamatojoties uz nozares “Viesnīcas un restorāni” darbības rādītājiem, var atļauties teikt, ka tā ir ieņēmusi stabilu vietu Latvijas tautsaimniecībā.
Izskatot statistiskus datus pēdējo sešu gadu (1995. – 2000.) griezumā, var atzīmēt, ka īpašu strauju izmaiņu IKP un starppatēriņa apjomā nebija. Visi dati svārstās ap 1,2% no IKP un 2% no kopēja starppatēriņa. Taču izsakot starppatēriņu 1995. gada cenās, var pamanīt, ka tas ir ievērojami palielinājies no 48568 tūkstošiem latu 1995. gadā līdz pat 63522 tūkstošiem latu 2000. gadā, kas sastāda aptuveni 30,8% palielinājumu1. Kas ir svarīgi, šie dati palielinās pastāvīgi.
Runājot par preču un pakalpojumu izlaides datiem šajā nozarē, var atzīmēt tādas pašas tendences. Izteikta faktiskajās cenās pēdējo sešu gadu griezumā tā vidēji sastāda aptuveni 1,7% no kopējās preču un pakalpojumu izlaides. Aprēķinot to 1995. gada cenās, var atkal pamanīt aptuveni 30,8% pieaugumu2.
Kā ir redzams no tabulas 1.1., arī nodarbināto cilvēku īpatsvars dotajā nozarē pēdējo sešu gadu laikā bija gandrīz nemainīgs un svārstījās ap 25 no kopējā visā tautsaimniecībā nodarbināto skaita. Taču ir vērts arī atzīmēt to faktu, ka jau no 1997. gada ir pamanāms nodarbināto īpatsvara palielinājums no 2% 1997. gadā līdz pat 2,5% 2000. gadā, ko var uzskatīt par pozitīvu tendenci. Tajā pašā laikā nodarbināto skaits 2000. maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, viesnīcās un restorānos pieauga pat par 9,1%3. Šis fakts var būt izskaidrots, pievēršoties statistiskiem datiem par kopējo uzņēmumu skaitu šajā nozarē. Atbilstoši statistikai, viesnīcu un restorānu kopskaits 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada datiem, bija palielinājies par 59 uzņēmumiem, tas ir aptuveni 3%, un sastādījis attiecīgi 1998 un 19394. Tas liecina par to, ka šī nozare tomēr attīstās un paplašinās, kaut arī, kā jau bija teikts iepriekš, diezgan lēniem, bet stabiliem tempiem.…
