Kāpēc es gribēju apskatīt tieši naudas atmazgāšanas jautājumu?
Ņemsim vērā, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijā sāk plaukt un attīstīties dažādi biznesa veidi, kas darbojas gan kriminālajā, gan nekriminālajā sfērā. Daži aktīvākie “biznesmeņi” iemanās darboties abās sfērās. Tāpēc pēdējā laikā sāk runāt par noziegumiem ekonomikā jeb ekonomiskajiem noziegumiem.
Tiklīdz mēģinām noskaidrot kas ir ekonomiskie noziegumi sastopamies ar to, ka šim jēdzienam nav definīcijas, nav īsti noteikts kādi noziegumi ir noziegumi ekonomikā. Pastāv dažādi viedokļi un ir tikai definējuma mēģinājumi.
Var teikt, ka ekonomiskie noziegumi ir viens no tiem noziegumu veidiem, kuriem pēdējā laikā pievērš lielu uzmanību gan valstsvīri, gan sabiedrība kopumā.
No kriminologu viedokļa ekonomiskā noziedzība ir cieši saistīta ar organizēto noziedzību, kā arī ar tādu fenomenu kā “balto apkaklīšu” noziedzību, par kuru pirmais ieminējās amerikāņu kriminologs E.Saderlands (Edwin Sutherland) 1940.gadā.
Pašreiz organizētā noziedzība ir mainījusies un mainījušās arī darba metodes. Tās saistītas ar darbības formām, kuras netiek pietiekami kontrolētas, kuras nes visgrandiozākos un paradoksālākos neuzskaitāmos ienākumus un kuras jebkurai sabiedrībai ir visbīstamākās ( ieroču, sprāgstvielu un munīcijas nelegālā tirdzniecība, narkobizness, nelegālās valūtas un finansu operācijas, kontrabanda utt. ). Patlaban organizētās noziedzības pozīcijas nostiprinājušās tik tālu, ka iepriekšējo iegūto “peļņu” iegulda dažādos uzņēmumos, dažādās ekonomikas sfērās, tādējādi legalizējot noziedzīgā ceļā iegūto naudu.
Iedziļinoties šajā problēmā, secināju, ka virkne noziegumu ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bez tam, Latvijā, 1997.gada 18.decembrī Saeima pieņēma un stājās spēkā 1998.gada 1.jūnijā likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Šis likums paredz virkni krimināl sodāmus nodarījumus kuru rezultātā iegūtie līdzekļi tiek atzīti par noziedzīgā ceļā iegūtiem.
Pētot šo jautājumu var secināt, ka, atmazgājot netīro naudu, šajā procesā piedalās ļoti daudz amatpersonas. Kā uzskata virkne Krievijas speciālistu, nereģistrētie amatnoziegumi pārsniedz reģistrētos astoņpadsmit reizes.*
Domāju, ka arī citi noziegumi, kuri minēti augstāk minētajā likumā, ir ar augstu latentitātes līmeni. Augstais latentitātes līmenis norāda uz to, ka noziegumi ir izsmalcināti “mākslas darbi” kurus atklājot mums jāsastopas ar veselu virkni problēmu. Ar šo darbu gribētu noskaidrot vai tas tā patiešām ir. Varbūt tieši augstā latentuma dēļ juristiem, ekonomistiem un citu zinātņu pārstāvjiem vajadzētu pievērsties daudz nopietnāk naudas atmazgāšanas jautājumiem, lai varētu izstrādāt efektīvus pamatvirzienus naudas “atmazgātāju” atklāšanā.
Varbūt izdarot virkni secinājumu, nonākšu pie atziņas, ka man, kā policistam vajadzētu specializēties tieši ekonomisko noziegumu atklāšanā, lai varētu mazināt ne tikai noziegumu skaitu, bet mazinātu arī latentitātes līmeni šajā sfērā. Tāpēc referātā apskatīšu jautājumus ar kuriem nāktos sastapties atmaskojot naudas “atmazgātājus”.…