Krimināltiesību nozīme
Krimināltiesības ir normu kopums, kas nosaka, kādi nodarījumi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem atzīstami par noziedzīgiem, uz kāda pamata var saukt pie kriminālatbildības, kāds ir sods ( soda veidi ) par nodarījumu un kādos gadījumos personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda.
Terminu “nodarījums” lieto krimināltiesībās, lai apzīmētu visus cilvēka uzvešanās veidus, kas var iegūt nozieguma formu. Līdz ar to šis jēdziens krimināltiesībās aptver nevien pozitīvu darbību, bet arī atturēšanos no tās, ja likums prasa, lai pilsonis izpildītu zināmu pozitīvu darbību. Krimināltiesības nosaka galējās robežas, kurās cilvēks var rīkoties, neaizskarot sabiedrības intereses un morāli kopumā un nenodarot fiziskas vai morālas ciešanas citiem cilvēkiem, līdz ar to nosakot pienākumus un atbildību sabiedrības priekšā. Dzīvojot bez pienākumiem un atbildības, un ja arī citi cilvēki dzīvos tāpat, un ar savu rīcību ierobežos un aizskars indivīda subjektīvās tiesības, rastos daudz grūtību.
Tāpēc valsts ir izstrādājusi tiesību normu kopumu, par kuru pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība, kas atšķirībā no morālās atbildības, kuru nosaka sabiedrība, un civiltiesiskās vai pat administratīvās atbildības, ko, tāpat kā kriminālatbildību, nosaka valsts, iestājas ne jau par katru sabiedrībā noteiktās kārtības vai uzvedības normu pārkāpumu, bet tikai par tādu nodarījumu, kurš rada īpašu bīstamību sabiedriskajām attiecībām un kura atkārtošana nekādā gadījumā nebūtu pieļaujama. …