Process ar noziedzīgi iegūtu mantu ir aktuāls gan Latvijā, gan pasaulē. Sākotnēji šis process bija saistīts vairāk ar darbībām, kuras veica ar iegūtām narkotiskām vielām. Attīstoties pasaules ekonomikai, kā arī Latvijai arvien vairāk iekļaujoties starptautiskās ekonomiskās attiecībās, process ar noziedzīgi iegūtu mantu kļūst arvien aktuālāks, arī starptautiskā līmenī. Jāatzīmē, ka noziedzīgi iegūta manta ir tikai viens no daudziem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem (cilvēku tirdzniecība, kontrabanda, nodokļu krāpšana u.c.), kuru noziedzīgā pasaule vēlas legalizēt, savukārt tiesībaizsardzības iestāžu mērķis ir šo legalizāciju apkarošana.
Mūsdienās noziedzīgo nodarījumu galvenais mērķis lielākoties ir tieši materiālo labumu gūšana.
Latvijas Republikas Satversmes 105.pants garantē ikviena tiesības uz īpašumu, taču vienlaikus ir arī norādīts, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Līdzīga īpašuma tiesību aizsardzības norma ir ietverta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1.pantā. Tajā cita starp ir arī noteikts, ka nevienam nevar atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.
Ievērojot cilvēktiesību dokumentos nostiprinātās vērtības, valstij ir pienākums aizsargāt cilvēkus no noziedzīgām darbībām. Tas savukārt ir saistīts ar valsts tiesībām likumā noteikt negodīgi, vēl jo vairāk – noziedzīgi, iegūta īpašuma atsavināšanu tiesas ceļā. Var droši apgalvot, ka būtu acīm redzama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti, ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi gūtos labumus.
Valstij, risinot krimināltiesiskās attiecības, viens no uzdevumiem un arī viena no tiesībām ir izņemt no apgrozības noziedzīgi iegūto mantu. Likumos un praksē parasti to realizē formā, ko sauc par konfiskāciju (dažkārt – par izņemšanu).
A. Lieljuksis savā darbā „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana” ir norādījis, ka sabiedrība meklē aizvien jaunus un efektīvākus pretdarbības līdzekļus, attīstot starptautisko likumdošanu, stiprinot institucionālās sistēmas un starpvalstu sadarbību, izmantojot un pilnveidojot pretdarbībai ne tikai krimināltiesiskos līdzekļus, bet arī politiskos un ekonomiskos ietekmēšanas līdzekļus, kā arī militāro spēku. Tādejādi mēs varam tiešā nozīmē runāt par starptautiskās noziedzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu kā būtiskiem vispārējās noziedzības ierobežošanas faktoriem.1
Par procesuālām darbībām ar noziedzīgi iegūto mantu ir diezgan maz literatūras. Žurnālā „Jurista vārds” ir atrodams G. Kūtra raksts „Noziedzīgi iegūta manta: tiesiskais regulējums un problemātika”, A. Lieljuksis savu promocijas darbu ir rakstījis par līdzīgu tēmu - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pakarošana. Šī darba ietvaros vairāk ir pētīti normatīvie akti, tiesu spriedumi.
Darba mērķis ir izpētīt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pielietošanu praksē un ar to saistītās problēmas.
Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi uzdevumi:
Darba uzdevumi:
1)izanalizēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pielietošanu praksē;
2)identificēt un izpētīt likumdošanas problēmas noziedzīgi iegūtas mantas pielietošanai praksē;
3)identificēt un izpētīt problēmas, kas saistītas ar procesā iesaistītām personām;
4)izpētīt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējumu citās valstīs.…
