NOBEIGUMS
Spēkā esošā Likuma definīcija par patieso labuma guvēju neatbilst Direktīvas “faktiskā īpašnieka” definīcijai. Likums patiesā labuma guvēja definīcijā nosaka formālus kritērijus atbilstoši, kuriem varam identificēt “īpašnieka” pazīmes. Taču praksē tiek izmantotas arī dažādas darījuma attiecības, kurās attiecības starp faktisko īpašnieku un uzrādīto patieso labuma guvēju balstās uz savstarpēju uzticēšanos. Šadas uzticības operācijas jeb trasti netiek reģistrēti, par tiem nevar gūt apstiprinājumu, ja vien iesaistītās puses sniedz par to informāciju. Latvijas likumdošanā nav definētas uzticības operācijas jeb trasti starp fiziskām personām, kā tas noteikts Hāgas konvencijā par trastu atzīšanu. Kredītiestādei patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir jāveic klienta padziļināta izpēte.
Lai kredītiestādes varētu noskaidrot patiesos labuma guvējus, iekļaujot arī uzticības operācijas jeb trastus, tad patiesā labuma guvēja definīcija Likuma 1.panta 5.punktā ir izsakāma sekojošā redakcijā:
“a) Patiesais labuma guvējs – fiziska persona, kura savas īpašumtiesības vai kontroli pār savu īpašumu uz darījumattiecību pamata uz laiku ir nodevusi citai fiziskai vai juridiskai personai.
b) Par patieso labuma guvēju attiecībā uz juridiskām personām uzskatāma fiziska persona, kura ierakstīta par dalībnieku (akcionāru) dalībnieku reģistrā un kurai pieder vismaz 25 procenti no juridiskās personas akcijām (daļām), kapitāla vai balsstiesībām šajā juridiskajā personā vai fiziska persona, par kuru dalībnieks vai sabiedrība paziņojusi saskaņā ar Komerclikumu un kuras labā faktiski tiek turētas vismaz 25 procenti no juridiskās personas akcijām (daļām), kapitāla vai balsstiesībām šajā juridiskajā personā.
c) Patiesais labuma guvējs attiecībā uz biedrībām, nodibinājumiem, uzticības operācijām (trastiem) un tiem līdzīgiem darījumiem uzskatāma fiziska persona – tā dibinātājs, pilnvarotais, pārvaldnieks, pārraudzītājs un labuma guvējs no konkrētā juridiskā veidojuma.”
…
