Ievads
Naudas atmazgāšana paradījās tad, kad parādījās pati nauda un nodokļi. No tās nevarēs pilnīgi izvairīties, bet to var ierobežot un kontrolēt. Naudas atmazgāšana - ir process, kurā nelegāli iegūta nauda, kas nav apstiprināta dokumentāli, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas tiek pārvērsta uz legāli iegūtiem līdzekļiem. Tās avoti var būt dažādi — narkotiku vai ieroču tirdzniecība, prostitūcija vai cilvēku tirdzniecība, fiktīvi izveidoto uzņēmumu nesamaksātie nodokļi, kā arī valsts amatpersonu saņemtie kukuļi vai alga aploksnē.
Naudas atmazgāšana ir pasaules mēroga problēma un katra valsts mēģina to novērst ar saviem paņēmieniem un metodēm. Tapēc naudas atmazgāšnas problēma būs aktuāla vienmēr un visur. Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas problēma ir mūsu pētījuma objekts.
Šī darba mērķis ir izpētīt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas problēmu Latvijā, izpētīt “naudas atmazgāšanas” shēmas un metodes kā tas tiek novērsts.
Mūsu uzdevums ir atspoguļot situāciju, kas ir saistīta ar naudas atmazgāšanu Latvijā, noskaidrot kāda ietekme ir naudas atmazgāšanai uz uzņēmējdarbības veikšanu un valsts ekonomiku kopumā. Mēs izpētījām ne tikai naudas atmazgāšanas problēmu, bet arī citus krāpnieciskus darījumus, kuri varētu būt ar to saistīti.
Lai veiktu šo pētniecisko darbu mēs pārsvarā izmantojam salīdzināšanas metodes, izpētot doto problēmu ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Šajā darbā tika izpetīti likumi, kas kontrolē noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, valsts iestāžu un dienestu darbību, kas tiek virzīta pret naudas atmazgāšanu, ka arī kredītiestāžu sadarbību ar šim institucijām.
Šaja pētījumā pārsvarā tika izmantotas kvantitatīvās metodes – informācjas vākšana, faktu salīdzināšana un analīze. Mēs mēģinājam iegūt priekštatu par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas problēmu Latvijā un uzzināt attiecīgo iestāžu darbības efektivitāti cīņā pret naudas atmazgāšanu. Kopumā, tas ir interesants jautājums ar ilgu vēsturi, kuru var pētīt bezgalīgi un par kuru var ilgi strīdēties.
1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aktuālie jautājumi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdzienu nosaka LR 18.12.1997. likuma Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 5. pants:
„Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finanšu līdzekļu vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi:
1) finanšu līdzekļu vai mantas pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;
2) finanšu līdzekļu vai citas mantas patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;
3) finanšu līdzekļu vai citas mantas iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi vai manta ir noziedzīgi iegūta;
4) līdzdalība šā panta 1.- 3.punktā minēto darbību veikšanā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.”
Atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu nosaka Krimināllikuma 195. pants:
„(1) Par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu.
(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.”
Valstu izmeklēšanas resursi noziedzības apkarošanā bieži vien ir ierobežoti, tādēļ svarīgi, lai to izmantošana būtu vērsta uz bīstamāko, katras konkrētas valsts noziedzības aktualitāšu apkarošanu.
1.1 Iekšlietu ministrijas (Valsts policijas) loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā
„Valsts policijā ar ekonomiska rakstura noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu nodarbojas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes (GKrPP EPP) darbinieki, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja darbinieki, kā arī pilsētu un rajonu policijas pārvaldēs iekļautie ekonomisko noziegumu apkarošanas grupu darbinieki. Valstī kopumā 2000.gadā ar ekonomiska rakstura noziedzīgo nodarījumu apkarošanu nodarbojās 220 cilvēki, 2004.gadā – 290. Kaut gan ekonomikas policijas darbinieku skaits ir pieaudzis, tomēr jāatzīmē, ka tanī pašā laikā ekonomiska rakstura noziedzīgo nodarījumu skaits ir gandrīz divkāršojies. 2000.gadā tika reģistrēti 2200 ekonomiska rakstura noziedzīgie nodarījumi, bet 2004.gadā jau 4327. Noziedzīgo nodarījumu skaita pieauguma viens no būtiskākajiem iemesliem ir policijas darbinieku aktivitātes, jo daudziem ekonomiska rakstura noziedzīgajiem nodarījumiem ir latents raksturs un tie tiek atklāti tikai pateicoties policijas aktivitātēm.
…
