Sava kursa darba tēmu izvēlējos tās aktualitātes dēļ. Katra cilvēka dzīve ir it kā sadalīta divās daļās – darba dzīvē un mājas dzīvē. Darbam ikviena cilvēka dzīvē ir ļoti liela nozīme, nereti sastopamas situācijas, kad darbs aizņem lielāko cilvēka dienas daļu – ir ļoti daudz profesiju, kurās darba diena nebeidzas pēc astoņām stundām (piemēram, veikalos, servisos, ārstniecības iestādēs). Tas nav attiecināms tikai uz darba devējiem, uzņēmējiem, bet arī uz darba ņēmējiem, arī pašnodarbinātajiem. Mūsu darba vietas ir tik dažādas un ikkatrā no tām ir sava specifika, savi plusi un mīnusi, sava bīstamības pakāpe veicamajam darbam.
Civilizētās pasaules valstīs praktiski visās cilvēku darbības nozarēs, katrā uzņēmumā, ražotnē, celtniecībā u.c. ir izstrādāti un attiecīgu normatīvu aktu veidā pieņemti īpaši noteikumi, kuri obligāti ir jāievēro, lai netiktu nodarīts kaitējums vai neiestātos negatīvas sekas, respektīvi, ir saistoši izpildei darba drošības interesēs.
Neskatoties uz to, praksē visās zemēs un katrā cilvēku darbības nozarē tomēr mēdz notikt gan avārijas, sprādzieni un ugunsgrēki, gan traumas un cilvēku bojāeja, jo šie noteikumi nereti dažādu iemeslu dēļ tiek pārkāpti.
Tā kā šo pārkāpumu sekas mēdz būt visai smagas, likumos paredzēta kriminālatbildība par bīstamākajiem to veidiem.1
Spēkā esošajā Krimināllikumā paredzēta atbildība par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu (146.pants)2, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšana (238.pants), būvniecības noteikumu pārkāpšana (239.pants), ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana (240.pants)3.
Darba gaitā tiks aplūkoti nelaimes gadījumi, to cēloņi, paziņošana par nelaimes gadījumiem, kā arī to izmeklēšanas gaita kriminālistikas skatījumā.
Ik gadu pasaulē miljoniem darbinieku cieš nelaimes gadījumos darbā, kuros viņi gūst dažāda smaguma ievainojumus – vieglus, smagus (ar pilnīgu darbspēju zaudēšanu vai bez tās) un nāvējošus. Ikviens nelaimes gadījums izraisa fiziskas un psiholoģiskas ciešanas, darbspēju zaudēšanu, uztraukumu un ciešanas cietušā ģimenē, kā arī ekonomiskās izmaksas uzņēmumam un sabiedrībai kopumā.
Tādēļ pēc iespējas jācenšas izvairīties no tiem darba vides riska faktoriem, kas var izraisīt nelaimes gadījumus darbā. Tas ir uzdevums, kura veikšanā ir jāpiedalās visiem: darbiniekiem, uzņēmumu tehniskajiem un vadošajiem darbiniekiem, uzņēmuma vadībai u.c., jo tas skar un interesē visus, bet jo īpaši darbiniekus, jo notiekot nelaimes gadījumam, viņi cieš visvairāk. Augošo interesi par nelaimes gadījumu novēršanu vai skaita samazināšanu veicina ētiski, ekonomiski un juridiski iemesli.
Pirmais solis, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, ir zināt, kas tie ir, un kāda ir to būtība.
Mums visiem ir savs priekšstats par to, kas ir nelaimes gadījums darbā, un, ja mēs aptaujātu daudzus cilvēkus, viņi droši vien atbildētu, ka runa ir par nelaimes gadījumiem, kas izraisa savainojumus un notiek darba laikā. Šis priekšstats par nelaimes gadījumu darbā saskan ar likumdošanā noteikto definīciju. Saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”: Nelaimes gadījums darbā ir apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.…
