Tēmu „„Noziegumi” un to raksturs Cēsu apriņķi saistībā ar lauksaimniecības kolektivizāciju Latvijā. (1945. – 1949.)” darba autores izvēlējās, lai pētītu pēc Otrā pasaules kara realizēto padomju varas politiku. Turpinot 1940. gadā iesākto agrāro politiku, lauksaimniecībā tika veiktas radikālas pārmaiņas, vienlaicīgi iznīcinot turīgāko zemniecības slāni, tā saucamos kulakus, – apsūdzot un nododot tos tiesai.
Ar vārdu „noziegums” parasti saprot sabiedriski bīstamu nodarījumu, par ko paredzēta kriminālatbildība. Darba autores vēlējās noskaidrot, par kādiem noziegumiem tika sodīti zemnieki un viņu ģimenes.
Pētījuma hronoloģiskās robežas autores izvēlējās no 1945. – 1949. gadam, jo tas bija tipiskākais Staļina laika periods, kas izpaudās kā sūtīšana mobilizācijas darbos un nodokļu, nodevu strauja paaugstināšana.
Šajos gados kā administratīva teritorija bija Cēsu apriņķis, kas ietvēra ne tikai Cēsu rajonu (arī tā pašreizējās robežas ir mainītas) bet daļu no Madonas, Gulbenes, kā arī Valkas rajoniem.
Darba autores vēlējās tēmu izpētīt nepastarpināti, balstoties uz Cēsu Zonālā Valsts arhīva (turpmāk tekstā CVZA) dokumentiem.
Šādā veidā izvēlētā tēma, apzinot krimināllietu uzkaiti, tiek pētīta pirmo reizi.
Darba autori pētniecisko darba daļu izstrādāja Cēsu Zonālā Valsts arhīvā apskatot visas izvirzīto krimināllietu uzskaites kartītes (kopskaitā 1595), kā arī atsevišķus spriedumus, lēmumus laika posmā no 1945. – 1949. gadam un atlasot lietas, kas ierosinātas par nodokļu, nodevu nenodošanu un mobilizācijas darbu neizpildi, atsaucoties uz darba mērķi.
Izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu „„Noziegumi” un to raksturs Cēsu apriņķī saistībā ar lauksaimniecību kolektivizāciju Latvijā. (1945. – 1949.)”, autores uzskatīja, lai pilnīgāk izprastu noziegumu inkrimināciju, nepieciešams aplūkot arī sodīšanas „mehānismu”.
Darba autores pētniecībai izvēlējās tikai 1948. gadu, jo tieši šajā gadā Cēsu apriņķī tika ierosinātas visvairāk krimināllietas par nodokļu nemaksāšanu un darba klausību nepildīšanu.
Šī tēma pēc autoru domām aktuāla ir arī mūsdienās, lai apzinātu, pierādītu un izskaidrotu pielietotās represijas pret Latvijas iedzīvotājiem Padomju okupācijas laikā, jo jaunākā paaudze, šķiet, īsti neizprot to, kas bijis jāpiedzīvo mūsu vecvecākiem.…