Sakāmvārdi un parunas ir tautā izplatīti īsi, kodolīgi izteicieni par cilvēku attiecībām, darbu, morālajām un sadzīves normām. Tie ir daļa no bagātīgās latviešu tautas folkloras.
Sakāmvārdi un parunas ir veidojušies uz ilggadīgas tautas pieredzes un atspoguļo sava laika sabiedrības dzīvi un uzskatus. Kaut arī tie ir radušies jau tālā senatnē, tomēr tie turpina dzīvot un veidoties arī mūsdienās.
Sakāmvārdi mani ieinteresēja ar to, ka tajos ir izteiktas ļoti vērtīgas atziņas, dažādas dzīves gudrības, pamācības, padomi.
Sakāmvārdi un parunas ir saprotami gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, taču visbiežāk galvenā ir pārnestā nozīme.
Sakāmvārdus parasti neatdala no parunām, jo tiem ir daudz kopīga, tomēr netrūkst arī atšķirīgā. Ne vienmēr var novilkt stingru robežu starp sakāmvārdu un parunu. Dažkārt vajag tikai pievienot vienu vārdu vai pat pārkārtot vārdu kārtību, un paruna pārvēršas sakāmvārdā un otrādi.
Mana pētījuma mērķis ir iepazīt sakāmvārdus un parunas, kā arī to galvenās tēmas. Vislielākais skaits sakāmvārdu un parunu ir par darba tematiku, tomēr daudz ir arī sakāmvārdu un parunu par morāli un cilvēka mūžu, ģimeni.
Sakāmvārdi un parunas izceļ un vispārina pašus būtiskākos momentus cilvēka dzīvē, un tas ir neizsmeļams tautas gudrību krājums, kultūras mantojums, kas savu nozīmi nav zaudējis arī mūsdienās.…