1. Ogists Konts (Isidore Auguste Francois Marie Comte; 1798-1857)- filozofs, "socioloģijas tēvs", pozitīvisma pamatlicējs. Dzimis Francijā. Jaunībā aizrāvās ar matemātiku, strādāja par repetitoru un eksaminētāju politehniskajā skolā. 19 gadu vecumā kļuva par Kloda Anri Sensimona personīgo sekretāru, kur arī strādāja līdz 24 gadu vecumam. Vēlāk Konts negribēja, lai kāds kaut ko zinātu par viņa kopīgo darbu ar Sensimonu. Darba laikā sāk pievērsties filozofijai, top viņa pirmie daudzsološie apcerējumi.
Zinātnieka personiskā dzīve nebija veiksmīga. Konts bija nelaimīgs savā pirmajā laulībā, un viņam izdevās panākt sķiršanos. 48 gadu vecumā Konts sastapa sava mūža lielāko mīlestību, taču viņa iemīļotā - Klotilde de Vo bija nedziedināmi slima ar diloni, un nomira filozofa rokās.
Konta dzīve bija neparasti vienmuļa. Viņš dzīvoja sevī noslēdzies, kas ļāva viņam pilnībā nodoties spraigam garīgam darbam. Konts maz kontaktējās ar ārējo pasauli; viņš nelasīja laikrakstus un žurnālus, kas stipri ietekmēja viņa dzīves skatījumu un tas kļuva abstrakts.
Pastāv uzskats, ka dzīves nogalē Ogists Konts esot ieslīdzis dziļā misticismā, nošķīries no sabiedrības, un pavadīja dienas pilnīgā vientulībā. Šāds apgalvojums izraisa šaubas un vēdina uz pārdomām.
2. Pirmo periodu Konts savā teorijā nosauca par teoloģisko, otro par metafizisko un trešo par pozitīvisma attīstības posmu. Teoloģiskais un pozitīvais laikmets kļuvuši par diviem organiskiem periodiem, starplaiks - metafiziskais posms - par kritisko periodu. Šīs Konta cilvēces garīgo attīstības posmu iedalījums apvieno Tirgo un Sensimona iedalījumu. Konts šos trīs zinātnes posmus pārvērta trīs vispārējos stāvokļos, trīs lielos cilvēces garīgās dzīves laikmetos. Teoloģiskais periods ir viduslaiki, kad valda katoļu baznīca, organizējot sabiedrību; baznīca reizē ir arī it kā pirmā zinātniskā sistēma. Metafiziskajā posmā darbojas apgaismotāji ar savām nihitilistiskām mācībām, un laikmets nobeidzas ar revolūciju. Pozitīvais periods sākas tikai tagad: šai laikmeta zinātnieku mērķis ir kartība, kura balstītos uz zinātniskiem pamatiem.
Ogista Konta lielie darbi:
• ‘’Pozitīvās filozofijas kurss’’ (1830- 1842). Šajā darbā Konts apskata sabiedrības vēsturi, formulē trīs cilvēka garīgās attīstības likumus un zinātņu kvalificēšanas likumu.
…
