Ogļūdeņražu dabiskie ieguves avoti

Kūdra un ogles veidojušās, augu atliekām pārveidojoties augstas temperatūras un spiediena iedarbībā bezskābekļa vidē. Tā kā augu pamatsastāvdaļa ir celuloze, kuru veido elementi ogleklis, ūdeņradis un skābeklis, tad pēc ogļu sastāva (skat. 1. tab.) var spriest par to vecumu. Kūdra ir salīdzinoši jauns kurināmā veids, kurā augu sastāvdaļas tikai daļēji pārvērtušās, bet antracīts ir visvecākās ogles ar vislielāko izmantošanas vērtību.
Ogles ir cietas vielas. Tajās piemaisījumu veidā vienmēr ir dažādi minerāli. Ogļu ieguve un transportēšana ir visai darbietilpīgs process. Taču, oglēm sadegot, izdalās liels siltuma daudzums. Ja ogles izmanto par kurināmo, rodas vairākas problēmas. Lai gan ogļu sadegšanas reakcijas vienādojums rāda, ka notiek pilnīga sadegšana, jāatceras, ka, oglēm degot, vienmēr paliek cietie izdedži un problēmas rada to tālākā izmantošana. Kā jebkurā savienojumā, kas veidojies no augiem, oglēs ir sēra un slāpekļa savienojumi. Oglēm sadegot, veidojas sēra un slāpekļa oksīdi, kas piesārņo apkārtējo vidi.

1.1. Akmeņogļu sausā pārtvaice
Ogļu ķīmiskās pārstrādes process ir akmeņogļu sausā pārtvaice. Rūpniecībā šo procesu sauc par koksēšanu.
…