Latviešu literārajai valodai arvien vairāk attīstoties, bija jūtama vajadzība pēc jauniem vārdiem, jauniem terminiem, lai cilvēki spētu sazināties kā sarunvalodas tā arī literārās valodas saprašanās līmenī ar atbilstošiem terminiem.
Literārā valoda patstāvīgi attīstās, un, valodai attīstoties, blakus vecākām parādībām fonētikā, morfoloģijā, vārdu darināšanā un sintaksē radās jauni vārdu varianti.
Šajā referātā gribētu pavisam nedaudz ielūkoties, kā radās ogu nosaukumi. Kāpēc zemeni sauc par zemeni? Kāpēc upene ir upene? Savā referātā pētīju vienpadsmit
ogu nosaukumus: Zemenes, vīnogas, upenes, avenes, brūklenes, dzērvenes, zilenes, mellenes, kaulenes, jāņogas, ērkšķogas. Galvenokārt mans pētījums balstās uz “Latviešu etimoloģijas vārdnīcas” dotajiem paskaidrojumiem.
Vīnogu saknes ir no 3-18m dziļas[3;15]. Horizontāli tās izstiepjas 2-5m tālu[3;16]. Stumbrs sākas no sakņu kakla un beidzas ar galotni. Tam piestiprinās lapas, ziedi un augļi. Vīnkoka stumbri ir tievi, plastiski un ātri aug. No saknēm pa stumbru lapas saņem ūdeni. Stumbram ir tieksme stiepties. Katra nākošā lapa atrodas pretēji iepriekšējai[3;16]. Pie lapas mezgla var attīstīties vai nu ziedkopa, vai vītne[3;18]. Lapas ir zaļas, ziedi ir sīki, zaļi- ziedkopā. Vainags sastāv no piecām uz augšu saaugušām vainaglapām. Sākoties ziedēšanai vainags nokrīt[3;20]. Vītnes sāk veidoties ar otro vai trešo posmu[3;21]. Vīnogu ķekari pēc formas var būt ļoti dažādi- cilindriski, spārnveidīgi, koniski, cilindriski koniski un vēdekļveidīgi. Ķekara vidējais garums ir 13-18cm. Ogas pēc formas var būt apaļas, ovālas, izstieptas. Ogu mīkstums var būt sulīgs, kraukšķīgs, rupjgraudains vai arī recekļains ar lielu sēklu kamolu[3;22].…
