Ogists Konts - filozofs, "socioloģijas tēvs", pozitīvisma pamatlicējs. Dzimis 1798. g. Monpeljē, Francijā, ierēdņa ģimenē. Mācījies licejā, vēlāk no 1814. - 1816. gadam izglītību ieguvis Parīzes politehniskajā skolā. 1818. gadā kļūst par Sensimona piekritēju un personīgo sekretāru. Drīz pamet savu skolotāju, jo viņu raksturi ir pārāk dažādi. Sensimons, pretēji Kontam, regulāri kontaktējas ar apkārtējiem. Viņš nenoguris meklē jaunas idejas un plānus. Raksturā ir straujš un nepastāvīgs, nekur viņam nav miera. No 1832. - 1843. gadam Konts strādā par repetitoru un eksaminatoru politehniskajā skolā. Taču zaudē savu vietu, kad nostājas opozīcijā tradicionālajiem vispārpieņemtajiem uzskatiem par zinātni. Viņa idejas ir abstraktas un nepieņemamas sabiedrībai. Tai vajadzīgas stabilas vērtības. Daudzviet notikusi industriālā revolūcija, liek cilvēkiem skatīt pasauli no racionāla viedokļa, nevis pievērsties mistiskiem prātojumiem. Konts pārtika galvenokārt no savu nedaudzo draugu un piekritēju atbalsta.
Visa O. Konta dzīve ir ļoti vienmuļa. Viņš dzīvoja sevī noslēdzies, nodevās metodiskam darbam. Viņa dzīve pavadīta kabineta darbā. Konts nekad nekur nav braucis, viņam bija ļoti maz paziņu, viņš absolūti neinteresējās par politiku. Nelasīja nedz laikrakstus, nedz žurnālus. Tieši šādu dzīvesveidu uzskatīja par pareizu un noderīgu, to viņš dēvēja par "smadzeņu higiēnu".
Konta dzīvesveids atspoguļojas viņa filozofijā un izpaudās stilā. Kontam raksturīga abstrakta domāšana. Viņš neņēma vērā nozīmīgus sīkumus, neinteresējās par citu autoru darbiem, nekrāja faktus, Konts strādāja vientulībā. Viņam nebija nepieciešami reāli iespaidi, viņš neveica domu apmaiņu ar filozofiem un zinātniekiem. Konts bija sevišķi augstās domās par sevi, iedomājās, ka ir vienreizējs. Deklarēja, ka cilvēki nesaprotot, nemēģinot iedziļināties viņa teorijās un izteikumos. Pārāk virspusēji uztver viņa dziļās idejas, līdz galam neaizdomājoties par būtiskāko problēmās. Jāsaka, gan, ka šī filozofija, nemaz tik vienkārši nebija izprotama, īpaši laikabiedriem, kuriem daudzas no Konta mācībām bija svešas un neizprotamas, jo bija pavisam jaunas šim laikmetam. Tādejādi Konts ir radījis divus savus lielākos darbus: "Pozitīvās filozofijas kurss" 6 sējumos (1830 - 1842) un "Pozitīvās politikas sistēma" 4 sējumos (1851 - 1854). Konta filozofijas virzienu noteica vēlēšanās atrast sabiedriskās kārtības un progresa noteikumus.…