SECINĀJUMI
1. Sintēzes metode, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, no visām pieejamajām ir visdrošākā un nekaitīgākā veselībai, tātad atbilst darbā izvirzītajiem uzdevumiem.
2. Ar sintēzes metodi, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, iespējams iegūt augstu un kvalitatīvu oksovanādija(IV) sulfāta iznākumu.
3. Veicot kvalitatīvo analīzi pierādījās, ka iegūtais savienojums satur oksovanādija(IV) jonus un sulfātjonus.
4. Sintēzes metodē, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, oksovanādija(IV) jonu daudzumu šķīdumā nosaka pievienotais ūdeņraža peroksīda šķīduma daudzums. To nepievienojot vajadzīgajā daudzumā, reakcijas maisījums ir nevis koši zils, bet zilgani zaļš, kas lieciena arī par vanādija(III) jonu klātbūtni šķīdumā.
5. Uzlabot metodi, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, varētu, izmantojot sērskābi ar augstāku molāro koncentrāciju, jo tad vanādija(III) oksīds pilnīgāk un ātrāk izšķīstu, ņemot vērā, ka vanādija(III) oksīda šķīdība palielinās skābākā vidē.
…