Olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem, un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā Komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no šādiem pasaules notikumiem, un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā sporta veidā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba - par otro, un bronzas - par trešo.
Es šo tēmu izvēlējos, jo vēlējos vairāk izpētīt olimpiskās spēles, kad tās notika, kādi tika sasniegti rezultāti, kas tur piedalījās, kādi sporta veidi bija iekļauti?
Senie grieķi uzskatīja, ka skaistais ir tikumīgs un tikumīgais ir skaists, fiziski skaistā un garīgi skaistā līdzsvarotība. Sengrieķu dzīves gudrība bija mērs, harmonija un saprāts. Un tomēr bagātībai antīkajā sabiedrībā tika piešķirta liela nozīme, jo tā garantēja spēku, varenību un brīvību.
Grieķu aizraušanās ar sportu formēja fiziski stipru, izturīgu, pārliecinātu par savu spēku un garīgi attīstītu cilvēku rašanos.
Ikvienam grieķu jaunietim bija jāgatavojas karavīra dzīvei – jābūt spēcīgam, veiklam, gatavam pārvarēt jebkuras grūtības. Visi jaunieši nodarbojās ar fiziskajiem vingrinājumiem ne tikai skolā. Pilsētās atradās īpašas celtnes – vingrotavas, kā arī sporta laukumi – stadioni. Pastāvīgi tika rīkotas dažādas sacensības, kurās ikviens varēja piedalīties un izrādīt savu spēku un veiklību. Tās mēs tagad saucam par olimpiskajām spēlēm.
Mērkis - ar sagatavoto materiālu palīdzību sekmēt vidusskolas skolēnu zināšanu līmeņa paaugstināšanos, tādejādi palīdzot tiem sagatavoties valsts ieskaitei sportā
Uzdevumi:
1.Savākt un pētīt dažādus literatūras materiālus un citus informācijas iegūšanas avotus.
2.Izpētīt olimpisko spēļu vēsturi un olimpisko spēļu sporta veidus
3.Apkopot izcilākos olimpisko spēļu čempionus
Hipotēze - Olimpiskās spēlēs ir grandiozākais notikums sportā.
Pirmās ziņas par olimpiskajām spēlēm ir saglabājušās no 776. gada p.m.ē., taču jādomā, ka tās notikušas jau daudzus gadsimtus pirms tam. Sākumā tās īpaši neizcēlās, taču pamazām kļuva par svarīgākajām spēlēm Senajā Grieķijā. Pēdējos 1000 gados spēles notika katru ceturto gadu, un tās pārdzīvoja gan neskaitamos karus, gan romiešu uzkundzēšanos ap 150. gadu p.m.ē. Spēles bija tik nozīmīgas, ka olimpiāde – četru gadu periods starp divām olimpiskajām spēlēm – Senajā Grieķijā kļuva par galveno laika skaitīšanas periodu. [2. 8. lpp.]
Olimpisko spēļu laikā notika gan svinīgas reliģiskas ceremonijas, gan sporta sacensības. Uz spēlēm ieradās desmitiem tūkstošu skatītāju, kuri vēroja sacensības un apmeklēja tempļus. Viņus izklaidēja arī dziedātāji, dejotāji, burvju mākslinieki, oratori un dzejnieki. Ārpus svētvietas teritorijas savas teltis uzslēja pārtikas un ziedu pārdevēji, apkārtceļojošie tirgotāji un bukmeikeri - cilvēki, kas organizēja derības par sacensību iznākumu. [2. 8. lpp.]
Senā Grieķija nebija vienota valsts, bet gan nelielu pilsētvalstu kopums. Pilsētvalstis bieži karoja savā starpā, taču olimpisko spēļu laikā uz mēnesi pasludināja pamieru. Pamieru stiprināja miera līgumi, piemēram, kā šis līgums, kurš bija noslēgts starp Elīdu, kuras teritorijā atradās Olimpija, un tās kaimiņvalstiīm. [2. 8. lpp.]…
