Šo tematu izvēlējos tāpēc, ka gan es personīgi, gan visa mana ģimene ir cieši saistīta ar sportu. Mana māte ir vieglatlētikas trenere, mans tēvs ir Latvijas volejbola junioru (meiteņu) izlases treneris, Rīgas Volejbola skolas treneris un sporta skolotājas, bet es pats trenējos vieglatlētikā. No sākuma es nepamanīju, ka ir tāds temats – „Olimpiskās spēles”, tāpēc taisījos rakstīt par piramīdu celtniecību. Taču pēc tam pamanīju, ka ir arī temats par olimpiskajām spēlēm. Teikšu godīgi – cerēju, ka par šo tēmu būs ļoti daudz materiālu, taču realitāte izrādījās pavisam cita – par antīkajām Olimpiskajām spēlēm tikpat kā nav nekādu materiālu. Tāpēc man nācās rakstīt arī par modernajām Olimpiskajām spēlēm.
Cilvēkiem parasti izdzirdot vārdu salikumu „Olimpiskās spēles” tās asociējas ar modernajām Olimpiskajām spēlēm, taču modernās Olimpiskās spēles ir cēlušās no antīkajām Olimpiskajām spēlēm. Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem, šo ciklu, ko dēvēja par olimpiādi, grieķi izmantoja laika skaitīšanai. Atšķirībā no mūsdienu Olimpiskajām spēlēm, kurās tiek pārstāvēti ļoti daudzi sporta veidi, antīkajās Olimpiskajās spēlēs bija pārsvarā tikai vieglatlētika un cīņas sports. Plašāk par abu veidu Olimpiskajām spēlēm lasiet tālākajās lapās.
Kas tad ir olimpiskās spēles? Senajā Grieķijā olimpiskās spēles bija reliģisko svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās par godu Olimpa dievam Zevam tika rīkotas Svētajā ielejā Olimpijā. Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm sākot ar 776.g.p.m.ē. Tādejādi tās mēs arī uzskatām par pirmajām mums zināmām antīkajām olimpiskajām spēlēm. Taču reliģiski sarīkojumi par godu dievam Zevam jau notika vairākus gadsimtus, iespējams jau pat 1370.g.p.m.ē. Par tiem sīkāk kaut ko stāsta tikai leģendas un stāsti par olimpisko spēļu izcelšanos. Olimpiskā stadiona laukumu ietvēra četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija vieta 40 000 skatītāju. Sporta laukuma garums bija viena stadija. Bez stadiona Olimpijā bija arī reliģiskie tempļi, īpašas būves treniņiem un rehabilitācijai. Trīs mēnešus pirms spēļu sākuma tās tika izziņotas visā Grieķijā. Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. Olimpijā nedrīkstēja ierasties ar ieroci. Olimpisko spēļu laikā visā Grieķijā karojošas pilsētas un ciltis nolika ieročus. Virs zemes valdīja miers. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods – nolādēšana uz mūžu. Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem, šo ciklu, ko dēvēja par olimpiādi, grieķi izmantoja laika skaitīšanai.…
