Secinājumi
Apkopojot teorētiskās daļas, autore secina, ka operāciju māsa var strādāt dažāda profila operācijās, svarīga loma mūsdienās ir tālākizglītībai, kā arī pedagoģija ir svarīga zinātne, kura atvieglo apmācību darbā. Katra pieredzējusī operāciju māsa apmāca jauno kolēģi savādāk, tādēļ grūtības sagādā jaunās operāciju māsas nonākšana apmācībā pie citas pieredzējušas māsas, respektīvi, darbavietā nav konkrēta plāna( programmas), ko operāciju māsai vajadzētu zināt primāri un sekundāri. Operāciju māsa darbā papildus izjūt jau iepriekš minētos faktorus: stresu, psiholoģisko pārgurumu, fizisko pārpūli, „izdegšanas” sindromu apmācības laikā.
Lielākā respondentu daļa uzskata, ka problēmas ir sekojošas – nepietiekama jauno operāciju māsu sagatavotība savam darbam ( izglītības procesa optimizēšana); - operāciju māsām piedāvāt iegūt pedagoģisko, kas varētu atvieglot apmācību procesu norisi, apmācību procesu kavējošie faktori ir – liela slodze, laika deficīts, grūtības koncentrēties pamatdarbam, zems atalgojums, papildu stress, psiholoģisks sagatavotības līmenis.
Optimāli pēc respondentu uzskatiem operāciju māsu vajadzētu apmācīt no 6 līdz gadam, operācijas māsas nejūt atdevi darbam, jo sagatavotas māsas/ apmācāmās māsas vairāk kā puse nepaliek strādāt konkrētajā darbavietā.
5.4.Apkopojot pētījuma rezultātus:
• 62% respondentu ir ieguvušas vidējo speciālo izglītību.
• Lielākā daļu respondenti ir, apmācījusi kādu operāciju māsu.
• 72% respondenti sava darba stāža laikā ir, apmācījusi vairāk kā 5 operāciju māsas.
• 46% operāciju māsu uzskata, ka operāciju māsa jāsagatavo jau koledžā.
• Operācijas māsai sagādā grūtības, apmācot jauno operāciju māsu – lielākā daļa māsu atzīme 31% liela slodze un 27% grūti koncentrēties pamatdarbam.
…
