Operatīvās darbības saturs

1993.gada 16.decembrī pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima pieņēma, bet tā paša gada 30.decembrī Valsts prezidents izsludināja Operatīvās darbības likumu.
Līdz tam gan pirmās brīvvalsts, gan abu okupāciju laikā šo specifisko vairāku valsts institūciju darbības sfēru reglamentēja interni izstrādātas sevišķi slepenas instrukcijas, nolikumi un citi normatīvie akti, kuri bija zināmi tikai valsts attiecīgo iestāžu darbiniekiem.
Tikai pēc šī likuma pieņemšanas Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi citu demokrātisku valstu pilsoņiem, oficiāli uzzināja, ka tiek veikta šāda darbība, kā arī tās principus, saturu, veicēju tiesības un pienākumus u.c. aspektus. Citu publikāciju šajā jomā nav un arī nevar būt, jo saskaņā ar likuma 8.panta (3) daļu „operatīvās darbības daļu pasākumu organizācija un taktika ir valsts noslēpums”.
Operatīvās darbības likums nosaka operatīvās darbības tiesiskos pamatus, principus, uzdevumus, mērķus un saturu, reglamentē tās saturu, reglamentē tās procesu, formas un veidus, operatīvās darbības subjektu amatpersonu statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī šīs darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli.
Operatīvā darbība- šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem [1,212].…