Operētājsistēmas

Vācu matemātiķis Gotfrīds Leibnics uzbūvēja mašīnu, kura spēja ne tikai saskaitīt un atņemt, bet arī reizināt.
1820.gadā Šarls Ksavjērs Tomass de Kalmārs izveidoja mašīnu, kas izpildīja visas četras matemātiskās darbības. Šo mehānisko skaitļotāju ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam.
Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942.gadā sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju ENIAC, kurš tika iedarbināts 1946.gadā. ENIAC apstrādātie skaitļi varēja sastāvēt pat no 10 cipariem. Skaitļotājs varēja sareizināt divus tādus skaitļus ar ātrumu 300 vienību sekundē. Kā pamatelements šajā skaitļotājā tika izmantotas vakuuma lampas. Pirmās paaudzes skaitļotāji bija ļoti lieli un aizņēma veselas telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā.
1948.gadā izgudroja pirmo tranzistoru, kuru izmantojot ievērojami tika samazināts skaitļotāju izmērs. Šāda veida skaitļotājus sauc par datoru otro paaudzi. Tos sāka plaši izmantot augstākajās mācību iestādēs, valdībā un biznesā. Šiem skaitļotājiem jau bija daudzas no mūsdienu datora sastāvdaļām: printeris, ārējā atmiņa, operētājsistēma. Skaitļotāja izmantošanu efektīvu padarīja programmēšanas valodu ieviešana.
1958. gadā tika izveidota pirmā integrālā shēma, kas uz maza silīcija diska apvienoja trīs elektroniskas komponentes. Līdz ar to skaitļotāju izmēri samazinājās vēl vairāk. Šī ir trešā skaitļotāju paaudze.
Par šodien plaši izmantoto galda jeb personālo datoru (personal computer – PC) priekšteci uzskata 1974.gadā radīto mikroskaitļotāju. 1977. gadā tapa pirmais Apple dators, bet 1980.gadā – IBM (International Business Machines) dators.…