Lēcas un liektie spoguļi veido attēlus, kas ir vai nu lielāki, vai mazāki par īstajiem objektiem. To, kā veidojas šie attēli, ir iespējams parādīt ar dažu staru gaitu, īpaši to staru, kas krīt uz lēcu vai spoguli paralēli tā galvenajai optiskajai asij vai centra līnijai.
Lēcu optiskā darbība ir līdzīga spoguļu optiskajai darbībai. Ar lēcām iegūst priekšmetu attēlu, kurš atrodas aiz tām, bet ar spoguli iegūst priekšmeta attēlu, kurš atrodas tā priekšā. Lēcu darbības pamatā ir gaismas laušana, kad tā krīt uz lēcas virsmu. Laušanas dēļ stari, ieejot no gaisa lēcā, noliecas. Tie noliecas vēlreiz izejot no lēcas gaisā tās otrā pusē. Lēcu forma parasti ir apaļa, un tās izgatavo no stikla vai caurspīdīgas plastmasas. Izliektās lēcas ir biezākas vidū nekā ārmalās. Ieliektās lēcas ir plānākas vidū nekā ārmalā.
Ieliektās lēcas sauc par izkliedētājlēcām, jo tās starus izkliedē.
Izliektas lēcas sauc par savācējlēcām, jo tās starus savāc, sakopo. (apakšējā attēlā ir parādīta izliekta lēca).…