Oskars Kalpaks dzimis 1882. gadā latviešu zemnieku ģimenē. Viņš ieguva labu militāro izglītību cariskās Krievijas armijā un mērķtiecīgi veidoja profesionāla virsnieka karjeru. O. Kalpaka personiskā varonība un labās virsnieka spējas daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās tika novērtētas, un viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Svētā Jura ordeni un zobenu. Četru kara gadu laikā O. Kalpaks saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam. Atgriezies Latvijā pēc Krievijas impērijas sabrukuma, ar pārliecību par Latvijas valsts iespējamību, spītējot citu neticībai, viņš uzņēmās pirmo Latvijas bruņoto spēku vienību organizēšanu un vadību. Neskatoties uz vācu un boļševiku karaspēku klātbūtni, neskaidro situāciju un apjukumu tautā, O. Kalpaks īsā laikā spēja izveidot saliedētu, patriotisku un disciplinētu kaujas bataljonu. Sākumā skaitliski neliels, taču ļoti labi organizēts, Kalpaka bataljons bija reāls spēks, kas sevi apliecināja jau pirmajās sekmīgajās kaujās. Bataljons garantēja Latvijas pagaidu valdības ministru drošību, valdībai pārceļoties no Rīgas uz Jelgavu un tālāk uz Liepāju 1919. gada sākumā.
