Jau pirmais pasaules karš pierādīja cik gan nežēlīgi spēj būt cilvēki pret sev nevēlamajiem ienaidniekiem un cik stipri un moderni ieroči tiem ir pieejami. Pēc pirmā pasaules kara likās, ka karš beidzot būs beidzies un vairāk neatkārtosies. Tika slēgti dažnedažādi miera līgumi, lai kauja par varenību vairs neatkārtotos, tomēr cilvēki bija mantkārīgi un varas griboši, tāpēc slēgtie izlīgumi lielā mērā nebija tik ļoti spēcīgi, kā citi vēlējās. Daudzi pat uzskatīja, ka Otrais pasaules karš ir Pirmā pasaules kara otrais posms, bet vienīgais grupējums un sabiedrotie šoreiz bija citās pusēs. Tādejādi viens no galvenajiem cēloņiem bija Pirmā pasaules kara radītās, bet neatrisinātās problēmas.
Otrā pasaules kara cēloņi bija cieši saistīti ar 1919. un 192. gada miera līguma defektiem. Līgumā iestrādātos noteikumus zināmā mērā attaisnoja Pirmā pasaules kara uzkurinātās naidpilnās kaislības, taču galu galā, atrisinādams vienas problēmas, līgums to vietā radīja tikpat daudz jaunu. Apmierinādami uzvarētāju prasības –sadalot teritoriju katram pēc pienākšanās un izveidojot jaunas kontakstvalstis –, miera līguma autori iesēja jaunu naidu un aizvainojumu. Jau mieru noslēdzot līguma autoru starpā radās domstarpības. No vienas puses, līgums sludināja pašnoteikšanas tiesības, no otras puses – pieļāva nacionālo minoritāšu ietilpināšanu pilnīgi svešās teritorijās, kur šie cilvēki nebija raduši dzīvot, tādejādi no vienas puses cilvēkiem tika radītas cerības un ilūzijas par labāku dzīvi citos apstākļos, bet no otras puses – viss labais tika sagrauts un pamests. Vēl jo svarīgāks bija fakts, ka, līgumā izvirzītie bargie noteikumi Vācijai, pēc visu citu valsts pārstāvju domām bija pelnīti. It sevišķi Francijas premjerministrs Klemanso savas zemes drošības labad prasīja no Vācijas ievērot ļoti smagus noteikumus. Arī Itālija lielā mērā atbalstīja šos noteikumus, jo, lai gan karā bija uzvarējusi, tā nebija saņēmusi pietiekami lielu kompensāciju par zaudējumiem. Tādejādi Vācijai tika liegti pienākušās starptautiskās varas daļa un uzvelta itin visa Pirmā pasaules kara vaina, kas pašai Vācija likās netaisnīgi un vēl vairāk, uzkurināja to jaunai cīņai par savām tiesībām. Tieši tāpēc svarīgākais miera līgums, kurš izraisīja miera sabrukšanu un kara sākšanos, bija Versaļas līgums. Beigu beigās tika veiktas tik daudzas izmaiņas līgumā, ka Versaļas līgums nebija nekas cits, ka jaunu noteikumu uzspiešana.
Otrs kara cēlonis bija spēka politika. Tika izveidota Tautu Savienība ar kuras palīdzību cerēja izklīdināt visas nesaskaņas. Vudrovs Vilsons un citi Tautu Savienības aizbildņi sludināja, ka Tautu Savienība palīdzēs novērst valstu konfliktus, tomēr īstenībā Tautu Savienība to nemaz nedarīja. Tā tikai vecā varas līdzsvara vietā iedibināja jaunu, vēl nedrošāku. Paraksti uz miera līguma vēl nebija lāgā nožuvuši, kad uzvarētāji ņēmās dibināt jaunas alianses, lai nodrošinātu savas pozīcijas.
…
