Mēs izvēlējāmies, šo tēmu, „Otrā Pasaules kara sekas Latvijā”, tāpēc ka abi intresējamies par vēsturi un katram latvietim ir jāzin Latvijas vēsture, jo tā nav tik gara un nozīmīga uz pasules fona. Un vēl jo vairāk vēlējāmies rakstīt, jo tas noticis nesen un šo grūto laiku ir piedzīvojuši mūsu senči, kuri tagat dalās ar mums dažādos aizraujošos faktos. Kā arī ceram jau 10. klasē nopietni sagatavoties 12. klases valsts eksāmenam.
Darba mērķis ir izpētīt, Padomju Latvijas iedzīvotāju dzīvi un vispārīgo LPSR republikas attīstību, salīdzināt LPSR kultūras ar mūsdienu Latviju, izanalizēt, kādas priekšrocības bija dzīvojot Padomju laikos.
Darbā tiks apskatīts - Nolēmām ieskatīties 2.pasaules kara sākšanās iemesliem un cik lielā mērā tas iespaidoja Latviju. Apskatījām un nedaudz papētījām Kurzemes cietošņa izveidošanos un tā smagos nodarijumos latviešu tautai. Kā arī neaizmirsām par latviešu, kura ietekmēja tālāko LPSR rūpniecības un lauksaimniecības nozares. Centāmies precīzi noskaidrot latviešu izsūtīto skaitu. Protams pētījām arī politiku Latvijā, kurā Staļins uzspieda savu ideoloģiju. Pētījām kultūras sasniegumus un skatījāmies vai Padomju vara ietekmēja kultūras attīstību. Apskatījām, literatūras, tēlniecības un arhitektūras izmaiņas un panākumus, kā arī Latvijas Padomju sportistus. Rakstījām arī par izglītības un zinātnes mērķiem un pētijumiem. Pēc iespējas svarīgāko centāmies izanalizēt Latvijas PSR norises izmaiņas rūpniecībā un lauksaimniecībā. Visbeidzot apskatījām pozitīvāko tēmu šājā darbā „ Latvijas republikas neatkarības atgūšana”.
Darba uzdevums ir noskaidrot kādi pozitīvi un kādi negatīvi procesi un parādības bija novērojamas Latvijā, tai atrodoties Padomju Savienības sastāvā, kā tie iespaidoja sabiedrību dažādās dzīves jomās.
Darba hipotēze – vai visas Padomju Latvijas dzīves norises var vērtēt tikai negatīvi?
Pētot šo tēmu tiks izmantotas darba metodes – zinātniskās literatūras apskats, dažādu mācību grāmatu apskats, internets , aptauja un aptaujas rezultāti kā arī „Helsinki – 86” pārstāvja atmiņas.
Otrais pasaules karš ir lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un tajā iesaistījās 61 pasaules valstis (81% zemes lodes iedzīvotāju). Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Par otrā Pasaules kara sākuma cēloni uzskata smagos Versaļas līguma nosacījumus, kuru izveidoja pēc pirmā Pasaules kara, ka arī Anglijas un Francijas izstrādatajai politikai pret Vāciju kura ļāva Vācijai- Ā. Hitleram bez īpašām pretrunām netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus, ka arī Vācijas, Itālijas un PSRS totalitāro režīmu, agresīvā ārpolitika, kas bija vērsta uz jaunu teritoriju sagrābšanu. Karš saasināja situāciju Latvijas Republikā. Sašaurinājās tirzniecība ar ārzemēm, līdz ar to arī ražošana. Pieauga bezdarbnieku skaits. 1939.g. 5. oktobrī Latvija ar PSRS bija spiesta noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu par padomju kara bāzu izvietošanu Latvijas teritorijā. PSRS to pamatojot ar 2. Pasules kara sākšnos Eiropā. 1940. gada jūnijā Padomju valdība kategoriski pieprasīja, lai Latvijas valdība ļautu Latvijā izvietot jebkuru daudzumu sarkanās armijas karavīru. Nelikumīgā un prettiesiskā valdību nomaiņa notika 1940.gada 20.jūnijā. K.Ulmaņa kabineta vietā stājās padomju marioniešu valdība ar A. Kirhenšteinu priekšgalā, kuru oficiāli dēvēja par Latvijas Tautas valdību. Šī valdība pārstāvēja PSRS intereses, un tās darbības aizsegā Maskava īstenoja savus plānus un gatavojās Latvijas aneksijai. Padomju puse aktīvi iejaucās Latvijas iekšējās lietās. Padomju iestādes izveidoja spēcīgu drošības aparātu, kurā noteicēji bija no PSRS iebraukušie darbinieki. …
