Visas dzīvās būtnes uztver apkārtējo vidi un attiecīgi pielāgojas. Dzīvniekiem un cilvēkam ir piecas maņas – tauste, oža, garša, redze un dzirde, ar kurām tie uztver apkārt notiekošo. Sajūtu receptori veido saskares virsmu ar apkārtējo vidi, līdzīgi kā gremošanas orgāni vai elpošanas orgāni.
Uzskata, ka cilvēks spēj atšķirt 2000 – 4000 dažādu smaržu. Ožas receptoriem piemīt ļoti augsta jūtība. Dažu vielu smaržu cilvēks sajūt pat tad, ja uz 30 miljardiem gaisa daļu ir viena daļa šīs vielas.
Kad cilvēks caur degunu ieelpo gaisu, tajā esošās molekulas savienojas ar viņa ožas šūnām. Šīs šūnas rada nervu impulsu, kas dodas uz galvas smadzenēm. Galvas smadzenēs ir specifiski rajoni, kas saņem informāciju no katra sajūtas orgāna. Ožas sajūta veidojas galvas smadzenēs. Katrs atsevišķais galvas smadzeņu rajons spēj izanalizēt tikai viena veida informāciju, piemēram, ožas zona spēj radīt vienīgi ožas sajūtu. Galvas smadzenes apkopo informāciju, kas nāk no dažādiem receptoriem, piemēram, puķi var uztvert ar dažādiem maņu orgāniem.
Garšas un ožas receptorus sauc par hemoreceptoriem jeb ķīmiskajiem receptoriem. Hemoreceptori atrodas pa visu ķermeņa planārijas virsmu, bet visvairāk to ir galvas sānos.
Ožas receptori ir vārpstveida šūnas, kuru īsais perifērais izaugums beidzas uz gļotādas virsmas ar sfērisku sabiezējumu – ožas podziņu – virs kuras paceļas skropstiņas. Tās palielina ožas receptīvo lauku. Skropstiņas atrodas šķidrumā, kuru producē gļotādā esošie Boumena dziedzeri. Šķidrums pasargā receptorus no izžūšanas.
…
