Ozola mizu un lapas izmanto arī šķiedru krāsošanai. No pavasarī vāktas mizas iegūst smilškrāsu, pelēku, zili melnu, brūnu un melnu krāsu. Ja šķiedru atkārtot sautē un krāso, no jūlijā vāktām lapām un to izaugumiem, kas divas dienas mērcēti purva ūdenī, iegūst pelēku un melnu krāsu. Ja šķiedru iededzina saulē, no rudenī nobirušām lapām, iegūst smilškrāsu un brūnu krāsu.
Nobeigums
Ozola koksne ir pateicīgs materiāls, kura īpašību dēļ, šo koksni var izmantot dažādos veidos. Ozols ir izturīgs, ciets materiāls, īpaši noturīgs pret mitrumu – trupēšanu. Tādēļ no ozola koka gatavo gan interjera elementus, gan arī durvis, logus. Ozola koksne ir dekoratīvs materiāls, ar skaistu krāsu un tekstūru, kas palielina materiāla vērtību. Viens no tekstūru veidojošajiem elementiem ir serdes stari, kas ne tikai veido rakstu, bet arī samazina koksnes mehāniskās īpašības. Ozols ir lapu koks, kurā šis serdes staru īpatsvars ir vislielākais. Lai novērstu koksnes plaisāšanu, liela uzmanība jāvelta pareizam žāvēšanas procesam.
Latvijā ozols ir viens no atpazīstamākajiem kokiem, tomēr no kopējās mežu platības tie aizņem tikai 0,4 %, kas ir krietni mazāks daudzums nekā agrāk. Kādreiz Latvijas teritorijā bija ievērojamas ozolu audzes. Ozola īpatsvara samazināšanās mežos nozīmē vietējā materiāla daudzuma samazināšanos, tātad arī cenas palielināšanos.
Kā topošajam speciālistam, jāmin ozola noturību pret trupēšanu un citiem apstākļiem, kas nozīmē, no ozola materiāla veidotie priekšmeti, mēbeles u.c. ilgāk saglabājas un pārcieš nelabvēlīgus apstākļus.
…
