Kustībām, fiziskai aktivitātei un sportam ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanai. Tie nodrošina normālu organisma attīstību, pasargā organismu no daudzām slimībām un priekšlaicīgas novecošanās, kā arī dod mužumu un paaugstina darba spējas. Ir sen noskaidrots, ka pateicoties mazkustīgam dzīves veidam var attīstīties un progresēt vairākas nopietnas slimības. Svarīgi, ka šo slimību biežums ar vien palielinās, ko tieši var saistīt ar pieaugošo mazkustīgo dzīvesveidu.
Kustības jeb fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā – mēs visi labi zinām, ka bērni atrodas nepārtrauktā kustībā. Ar gadiem cilvēka kustības arvien vairāk tiek ierobežotas. Sākotnēji tas notiek bērnu dārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam augstskolā un vēlāk jau darbavietā. Arī pārvietošanās ar mašīnām, liftu izmantošana, ilgstošs darbs pie datora vai televizora skatīšanās samazina fiziskās aktivitātes. Zināms, ka cilvēka attīstība ar notikusi pateicoties darbam. Tādejādi daudzveidīgās muskuļu kustības ir cieši saistītas ar organisma atsevišķu orgānu un to sistēmu funkciju. Fiziskā aktivitāte palielina vielmaiņas procesu aktivitāti, kā rezultātā tiek stimulēta elpošana un asinsrite. Tās labvēlīgi ietekmē ikvienu orgānu sistēmu, tādejādi nodrošinot pilnvērtīgu organisma funkciju. Kustības būtiski ietekmē: skeleta muskuļu sistēmu, nervu sistēmu, elpošanas siatēmu, asinsrites sistēmu, gremošanas orgānu sistēmu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru (endokrinu) sistēmu.
Normālai skeleta un muskuļu attīstībai ir nepieciešamas kustības un fiziskā aktivitāte. Jo kauli vairāk tiek noslogoti, jo tie kļūt stiprāki un izturīgāki. Cilvēki ar labi attīstītu kaulu un muskuļu sistēmu ir izturīgi, spēcīgi un veikli. Visā cilvēces attīstības gaitā kustības ir bijušas tikpat nepieciešamas kā gaiss, ūdens un uzturs. Divdesmitais gadsimts ar savu tehnikas attīstības līmeni ir samazinājis cilvēka fizisko aktivitāti un radījis risku asinsrites, nervu sistēmas, vielmaiņas slimībām, bezmiegam u.c. veselības traucējumiem.
Visbiežāk cilvēki slimo paši sava slinkuma dēļ. Nevar nepiekrist krievu zinātniekam un ārstam Nikolajam Amosovam: „Vairumā slimību nav vainīga ne daba, ne sabiedrība, bet tikai pats cilvēks. Visbiežāk viņš slimo slinkuma un pārēšanās, dažreiz arī kūtrās domāšanas dēļ. Taču daba ir žēlsirdīga: pietiek 20-30 minūtes fizisko vingrinājumu dienā, bet tādu, lai aizelstos, nosvīstu un lai pulss palielinātos vismaz divkārt!”…
