Miokarda infarkts rodas, ja slēdzas kādas sirds artērijas lumens. Rezultātā zināms sirds muskuļu (miokarda) sektors vairs netiek apgādāts ar asinīm un turpmāk pārstāj piedalīties sirds darbā.
Skārtā muskuļa daļa pakāpeniski atmiekšķējas, un tās vietā rodas rētaudi. Šīs process notiek apmēram viena mēneša laikā. Maza, ierobežota infarkta (mikroinfarkta) gadījumā pēc izveseļošanās sirds kontrakcijas spējas nav traucētas. Ja infarkts ir ievērojama lieluma, rētaudi attīstās plašākā muskuļu sektorā. Tas nedaudz ierobežo sirds kontrakciju spēju, tomēr sirds vēl ilgi strādā apmierinoši. Jāzina, ka gadījumos, kad pirmajās slimības dienās netiek ievērots stingrs gultas režīms, sirds darbība var ievērojami pasliktināties.
No kā var rasties sirds artēriju aizsprostojums? Pa lielākajai daļai asinsvadu noslēdz trombs (asiņu receklis). Trombu rašanos var veicināt daudzi apstākļi. Svarīgākie ir šādi: paātrināta asiņu sarecēšana, slimīgas pārmaiņas artērijas iekšējā apvalkā un asiņu plūsmas palēnināšanās vai apstāšanās.
Ja asinīs paaugstinās īpašas, asiņu plātnīšu sastāvā ietilpstošas olbaltumvielas – protrombīna daudzums, tad paaugstinās asiņu sarecēšanas spēja. Dienas laikā asiņu recēšana svārstās. Reizēm tā ievērojami paaugstinās sakarā ar neregulārām ēdienreizēm, nepareizu uzturu, treknu produktu lietošanu.
Artērijai sašaurinoties aterosklerozes vai neirogēnas spazmas dēļ, kā tas mēdz būt stenokardijas vai hipertonijas slimniekiem, asiņu plūsma palēninās vai uz laiku tiek pat pilnīgi pārtraukta. Parasti asiņu plūsma palēninās, slimniekam atrodoties guļus stāvoklī, sevišķi miega laikā, kad pārsvarā ir klejotājnerva ietekme un sirds artērijas sašaurinās.…
