Padomju okupācijas periods Latvijā

1939. gada 23. augustā noslēgtā Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma slepenais protokols paredzēja Baltijas valstu iekļaušanu PSRS ietekmes sfērā. 1939. gada 5. oktobra PSRS un Latvijas „līgums par savstarpējo palīdzību” praktiski likvidēja Latvijas oficiāli deklarēto neitralitātes politiku, jo saskaņā ar šo līgumu tika izvietotas Sarkanās armijas karabāzes.
1940. gada 14. jūnijā Padomju Savienība iesniedza ultimātu Lietuvai, kurā pieprasīja sastādīt PSRS draudzīgu valdību un ielaist Lietuvas teritorijā neierobežotu skaitu Sarkanās armijas vienību. 15. jūnijā Lietuvu okupēja PSRS karaspēks. Naktī no 14. uz 15. jūniju atsevišķas padomju karaspēka vienības pārgāja Latvijas robežu un uzbruka Latvijas robežsargu posteņiem Abrenes apriņķa Masļenkos. Tāpat kā Lietuva Latvijas valdība 16.jūnijā saņēma ultimātu, ar kuru Latvijai bija jādod atbilde 6 stundu laikā. PSRS apvainoja Latvijas valdību 1939. gada 5. oktobra līguma noteikumu neievērošanā. Tajā pašā dienā pēc trīs stundu garas sēdes Latvijas valdība pieņēma notā izvirzītās prasības. Padomju karaspēks 17. jūnijā ienāca Latvijā no divām pusēm – no Lietuvas, kas jau bija okupēta, un no PSRS. Sarkanā armija ieņēma visus stratēģiski svarīgākos objektus. Līdz ar karaspēku nāca padomju darbinieki, kuru uzdevums bija organizēt demonstrācijas un mītiņus, lai parādītu pasaules sabiedrībai, ka Latvijas iedzīvotāji atbalsta padomju karaspēka ienākšanu. Faktus par mītiņiem un nekārtībām Padomju Savienība vēlāk izmantoja, lai apgalvotu, ka Latvijā 1940. gadā ir notikusi „sociālistiskā revolūcija”.…