1.Vispārīgs apskats.
Pāļu pamatus celtniecībā lieto visai plaši. Tos lieto gadījumos, ja pamatnes grunts
augšējie slāņi ir vāji un labākas gruntis ieguļ samērā dziļi. Pāļu pamatus lieto arī tad, ja, sākot no zemes virsmas, lielā dziļumā ieguļ vājas gruntis, kuras nevar izmantot dotās būves dabiskai pamatnei.
Pāļu pamats sastāv no pāļiem, kuru augšgalus apvieno stingas, parasti monolītas
konstrukcijas režģogs. Režģogs tieši
uzņem būves slodzi. Režģoga pēda var
novietoties gan zemāk, gan arī augstāk
par zemes virsmu. Pēc šīs pazīmes izšķir
pāļu pamatus ar zemo (1. att. a, b) un
ar augsto režģogu (1. att. c). Pēdējo
veidu galvenokārt lieto tiltiem un
hidrotehniskām būvēm. Rūpniecības un
civilo ēku celtniecībā lieto pāļu
pamatus ar zemo režģogu, kurus arī
apskatīsim. [2., 175.]
Pālis ir stienis, kuru iedziļina vai izveido tieši uz vietas gruntī, ar režģogu uzņem būves
slodzi un pārnes to uz aptverošo grunti. Mūsdienās būvniecībā tiek pielietoti vairāk kā 150 pāļu
tipi un to konstruktīvie veidi, kurus ir pieņemts klasificēt pēc divām pamatpazīmēm: pēc
pamatnes slogošanas veida un pēc izgatavošanas veida.
Pēc iedziļināšanas vai izgatavošanas veida gruntī izšķir:
gatavpāļus jeb iedzenamos pāļus (dzelzsbetona, koka u. c), tos izgatavo dzelzsbetona
izstrādājumu rūpnīcās, bet būvlaukumā tikai iedzen grunti ar pārziņiem vai
vibrogremdētājiem. Iedzenamos pāļus lieto sevišķi plaši, jo tie ir industriāli.
vietas pāļus, kurus izgatavo būvlaukumā tieši gruntī.
Atkarībā no pamatnes slogošanas veida (grunšu saguluma) izšķir:
statņu pāļus (2. att. a, 3.att. a), kuri slodzes uz pamatni pārnes ar pāļa smaili, kas balstās
uz ļoti blīva, praktiski nesaspiežamas grunts slāņa (klinšainās un rupjgraudainās gruntis
(oli, šķembas, zvirgzdi, grants) ar smilts pildvielu, kā ari mālainās gruntis ar cietu
konsistenci). Pāļa sānvirsmas berzi šādos gadījumos neievēro.
berzes pāļus, (2. att. b, 3.att. b), kuri balstās saspiežamās gruntīs un slodzi pārnes uz
pamatni gan ar pāļa smaili, gan ar sānvirsmu.…
