Mūsdienās tirgus ekonomiskās attiecības attīstās ļoti dinamiski, it sevišķi ņemot vērā Latvijas stāšanos Eiropas Savienībā. Tādēļ arvien lielāku nozīmi iegūst grāmatvedība kā līdzeklis, kas sniedz pilnīgu un patiesu informāciju par uzņēmuma īpašumu un tā sastāvdaļu – pamatlīdzekļiem.
No visiem ilgtermiņa ieguldījumiem pamatlīdzekļi parasti ieņem vislielāko daļu, jo jebkuram uzņēmumam ir nepieciešami līdzekļi, kurus tas izmantos kā darba līdzekļus produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, kā arī uzņēmuma pārvaldīšanai.
Savukārt tiesību paplašināšanos grāmatvedībā un tās uzskaitē piespiež uzņēmumu grāmatvežus veidot uzskaites procesa optimālu shēmu, t.i., izstrādāt savu uzskaites metodiku (politiku), kuras neatņemamā sastāvdaļa ir pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaite. It īpaši šis process ir nozīmīgs tāpēc, ka pamatlīdzekļu nolietojums tieši ietekmē uzņēmuma apliekamo ienākumu.
Šā darba mērķis – dot pilnu un vispusīgu aprakstu par pamatlīdzekļu nolietojuma veidošanās un uzskaites noteikumiem, aprēķināšanas metodēm un uzskaites kontroli.
Darba mērķa sasniegšanai, ņemot par pamatu Starptautiskus Grāmatvedības Standartus un LR likumdošanu, secīgi tiek apskatītas pamatprasības un pamatnoteikumi pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai, uzskaitei un aprēķināšanas metodes izvēlei. Atsevišķa uzmanība veltīta pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām, ka arī pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites kontrolei, jo tas ir divi pamatjautājumi, kuru veiksmīga risināšana tieši ietekmē uzņēmumā izvēlētās grāmatvedības politikas veiksmīgu izpildi.
Iegādājoties pamatlīdzekļus, uzņēmums maksā par tiem noteiktu naudas summu. Šī nauda ir reālie saimnieciskās darbības izdevumi. Bet tā kā pamatlīdzekļus saimnieciskajā darbībā izmanto vairākus gadus, tad to vērtību saimnieciskās darbības izmaksās ieskaita nevis uzreiz, bet pa daļām, atbilstoši to lietderīgās lietošanas laikam.
Ekspluatācijas procesā pamatlīdzekļi zaudē savas tehniskās īpašības un kvalitāti – tie nolietojas.
16. SGS nolietojums tiek definēts kā aktīvu objekta nolietojamās summas sistematizēta sadalīšana pa periodiem aktīvu objekta lietderīgās lietošanas laikā.1
Nolietojamam tiek pakļauti tādi aktīvi:
kas ir paredzēti ilgai (vairāk par vienu pārskata periodu) lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā2;
kuriem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks3;
kurus uzņēmums tur, lai izmantotu preču ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, iznomāšanai citiem vai izmantošanai administratīviem nolūkiem4.
Bieži vien runājot par nolietojumu, to sauc par pamatlīdzekļu amortizāciju. Tomēr šie jēdzieni ir atšķirīgi pēc sava ekonomiskā satura.…
