Dabā neviena suga nav izplatīta vienmērīgi. Arī putni nav izņēmums; lai gan tie apdzīvo visus kontinentus un pasaules okeānus, tomēr ir teritorijas, kur ās vai nu sugu, vai īpatņu skaits ir ievērojami lielāks. Ūdensputnu atpūtas un barošanas vietas migrāciju laikā, kaiju ligzdošanas kolonijas vai plēsīgo putnu ceļošanas krustpunkti ar tūkstošiem putnu vienuviet ir tikai daži raksturīgi piemēri. Šādas, pēc putnu skaita un sugu sastāva bagātākās vietas visā pasaulē apzīmē par putniem nozīmīgājām vietām (PNV). Tās ir kritiski svarīgas šeit regulāri sastopamo populāciju labklājībai un dažkārt pat sugu izdzīvošanai vispār. Putniem nozīmīgās vietas parasti ietver labākos un tipiskākos dabisko biotopu paraugus, tāpat ir zināms, ka putni ir ļoti labi citu dzīvnieku un augu sugu daudzveidības indikatori. Putniem nozīmīgo vietu programma ir globāla iniciatīva, ko īsteno starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International ar mērķi noteikt un aizsargāt pasaules putniem – pirmkārt jau retajām un apdraudētajām sugām – vissvarīgāko vietu tīklu. Par pamatu putniem nozīmīgo vietu tīklam parasti kalpo aizsargājamās dabas teritorijas. Lai arī PNV ir praktisks putnu aizsardzības līdzeklis, apzīmējums „putniem nozīmīga vieta” tikai raksturo vietas kvalitāti un norāda, ka tā ir svarīga kādas sugas vai sugu kopuma izdzīvošanai. Ne visām putnu sugām iespējams noteikt putniem nozīmīgās vietas. Pamatā tās tiek nodalītas to sugu aizsardzībai, kuru populācijas regulāri koncentrējas lielā skaitā vienuviet migrāciju, ligzdošanas vai ziemošanas laikā. (Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā, 2004)
1.1 ES prasības putnu aizsardzībā
Viens no svarīgākajiem dabas aizsardzības normatīviem Eiropā ir 1979.gadā pieņemtā Eiropas Padomes Putnu direktīva (79/409/EEC, Council Directive on the Conservation of Wild Birds). Tā ir juridiski saistoša visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un paredz visu savvaļas putnu sugu biotopus, lai uzturētu gan ligzdojošo, gan migrējošo sugu populācijas. …
