NOBEIGUMS
Civilprocesa likuma 37. panta pirmā daļa noteic gadījumus, kad samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, un tie ir šādi:
1)ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;2)ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu; 3)ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai; 4)ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpus tiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi civilprocesuāli rīcībnespējīga persona u.c. Šis likums paredz to, ka ir gadījumi, kuros samaksātā valsts nodeva ir jāatgriež, jāuzsver fakts, ka šī likuma 2. punkts nosaka, ka gadījumā, ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu būtu jāatgriež ieguldītie līdzekļi tiesas procesa uzsākšanas iesniedzējam, taču praksē tas izpildās nedaudz citādāk. Lai tiesu process notiktu kvalitatīvi, pārdomāti un sakārtoti, kā arī nenotiktu lieka pārslodze, ļoti svarīgi ir apzināties kā tam sagatavoties. Šajā konkrētajā lietā persona, kas vēlējās iesniegt apelācijas sūdzību šo daļu nebija izpētījusi līdz galam, kā rezultātā pēc valsts nodevas samaksāšanas un attiecīgo dokumentu iesniegšanas tiesnesim, tiesnesis noraidīja šīs lietas progresu un tiesu darbības uzsākšanu. Persona, kas bija iesniegusi šo apelācijas sūdzību uzskatīja, ka tiek pārkāpts Satversmes 91. panta pirmais teikums, kas skan šādi: “ Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā ”, taču tiesāšanās procesā tika pieņemts lēmums, ka tiesas atteikums atgriezt ieguldītos līdzekļus ir tiesisks un nepārkāpj normatīvo aktu saturu. Kā arī tika norādīts, ka pirmās instances tiesa krasi atšķiras no apelācijas tiesas, jo pirmās instances tiesa ir obligāta civilprocesa stadija, savukārt apelācijas tiesvedība ir brīvprātīga tiesvedības stadija, kurā tiesa izskata lietu tikai pārsūdzētajā daļā, pārbaudot pirmās instances tiesas nolēmuma tiesiskumu. Tas spilgti norāda uz to, ka abus šo tiesu veidus nevar pieskaitīt pie līdzīgiem, tādēļ arī sankcijas priekšnoteikumu neizpildīšanā ir atšķirīgas. Rezultātā esošais regulējums netika mainīts, jo normatīvajos aktos, kas paredz sagatavošanos tiesu darbībai ir norādīts, kādai jābūt dokumentu sagatavei un kādas sekas draud, ja šīs prasības netiek izpildītas.
…