Ieguvumi no Lisabonas līguma
Līgumam ir trīs pamatmērķi: uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, nostiprināt demokrātiju, palielinot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu ietekmi, un vairot ārējo darbību saskaņotību. Visi šie pasākumi ļaus ES labāk aizstāvēt tās pilsoņu intereses no dienas dienā.
Valstu parlamentiem ir lielākas iespējas iesaistīties ES darbā, sevišķi, izmantojot jaunu mehānismu, ar kuru uzraudzīs subsidiaritātes principa īstenošanu, proti, vai ES rīkojas tikai tādos gadījumos, kad rezultātus var labāk sasniegt ar ES līmeņa rīcību. Papildus Eiropas Parlamenta nostiprinātajai lomai tas veicinās demokrātiju un vairos leģitimitāti Eiropas Savienības darbībā. Ir lielāka nozīme iedzīvotāju viedoklim. Pateicoties Pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu no dažādām dalībvalstīm var aicināt Komisiju izstrādāt jaunus priekšlikumus kādā politikas jomā.
Lisabonas līgums paredz izveidot pastāvīgu Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, kuru ievēlēs uz 2,5 gadiem, ņemt vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ievēlot Komisijas priekšsēdētāju, noteikt jaunu shēmu Eiropas Parlamenta sastāvam nākotnē, turklāt Līgumā ir skaidrāki noteikumi par ciešāku sadarbību un finansēm. Lisabonas līgums uzlabo ES spēju rīkoties dažādās politikas jomās, kas ir prioritāras mūslaiku ES un tās iedzīvotājiem. Tas īpaši attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma politikas jomām, piemēram, cīņu pret terorismu vai noziedzību. Mazāk skartas tādas jomas kā enerģētikas politika, sabiedrības veselība, civilā aizsardzība, klimata pārmaiņas, pakalpojumi ar vispārēju nozīmi, pētniecība, kosmoss, teritoriālā kohēzija, tirdzniecības politika, humānā palīdzība, sports, tūrisms un administratīvā sadarbība.
Lisabonas līgumā ir sīkāk izvērstas un nostiprinātas vērtības un mērķi, kas ir Eiropas Savienības pamatā.…
