Valsts parādu iedala:
valsts iekšējais parāds;
valsts ārējais parāds.
Valsts iekšējais parāds – uzkrātā naudas summa, kuru valdība ir aizņēmusies no savas valsts fiziskām un juridiskām personām, kā arī valdības pārņemtās parādu saistības. [1.]
Valsts ārējais parāds – visu to kredītu summa, kurus valsts pastāvīgie iedzīvotāji aizņēmušies no ārzemniekiem un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā vai ar precēm vai pakalpojumiem. [1.]
Ārējais parāds – visas valsts saistības pret nerezidentiem, izņemot ieguldījumus akcijās un vērstpapīros.[1.]
Valsts kopējo parādu veido iekšējā un ārējā parādu kopsumma [1.].
Valsts parādu regulē valsts kase.
Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešā pārvaldē, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts finanšu vadības jomā atbilstoši normatīvo aktu prasībām [5.].
Valsts kases funkcijas:
─ valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana;
─ maksājumu un asignējumu veikšana no valsts budžeta ieņēmumiem;
─ valsts parāda vadība;
─ valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana;
─ normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības politiku instrumentu
maksājumu iestādes un nacionālās atbildīgās amatpersonas uzdoto nacionālā fonda funkciju veikšana;
─ citos normatīvajos aktos definētās funkcijas [5.].
Valsts kase ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas laikā izveidotajām valsts pārvaldes iestādēm – tās aizsākumi datējami ar 1919.gada 25.martu. Laika posmā no 1928. līdz 1992.gadam budžeta kases funkciju izpildi veica Centrālā banka. 1992.gadā, neilgi pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, Valsts kases funkcijas tika nodotas Finanšu ministrijai, bet kopš 1997.gada Valsts kase darbojas kā patstāvīga valsts pārvaldes iestāde [5.].…
