Par siltuma dziedniecību dēvē dažādu siltuma nesēju lietošanu ārstnieciskos nolūkos. Šeit ietilpst dūņu, ozekerīta, parafīna, smilšu, māla un citu siltumnesēju izmantošana. Ne visas uzsildītas vielas var izmantot medicīnā. Tām ir jāatbilst noteiktām prasībām. Siltuma nesējiem jābūt ar augstu siltuma ietilpību, mazu siltuma vadītspēju un lielu siltuma noturību. Šoreiz tuvāk apskatīsim parafīna terapijas pozitīvo efektu un ārstniecības iespējas. Parafīns ir naftas pārstrādes produkts ar kušanas temperatūru 50...54 C. [1] Tā ir balta, puscaurspīdīga, vaskam līdzīga masa. Kopā ar eļļām parafīnu lieto ziežu (linimentu) pamatmasās. [2] To var iegūt arī no oglēm un kūdras. Parafīns iedarbojas ar temperatūru un spiedienu. Medicīnā lieto attīrītu parafīnu. Parafīna masas apmēri atdziestot samazinās. [1]
Parafīna terapiju lieto ne vien ārstniecības iestādēs, bet arī mājas apstākļos. Fizioterapijas kabinetos parafīnu kausē speciālos aparātos, kas novērš ūdens iekļūšanu parafīnā un parafīna uzliesmošanu. Mājas apstākļos parafīnu kausē metāla traukā karsta ūdens peldē, kamēr viss parafīns izkūst; jāraugās, lai parafīnā neiekļūtu ūdens, jo atsevišķi ūdens pilieni parafīnā var radīt apdegumus. [3]
Paralēli ūdens procedūru izmantošanai, parafīna terapija tika izmantota jau Romas impērijas pastāvēšanas laikā. Šajā periodā visplašāk izkausētu parafīnu izmantoja veicot masāžas. Vēlāk to sāka izmantot arī uz brūcēm, lai veicinātu to dzīšanu.…