Juridiski terminoloģiskā, skaidrojošā vārdnīcā varam atrast šādu paražu tiesību izskaidrojumu: “ uzvedības noteikumu sistēma, kas balstās uz paražu un regulē sabiedriskās attiecības kādā valstī, apdzīvotā vietā, etniskā vai sociālā grupā…Vergturu un feodālās valstīs paražas iekļāva arī likumdošanas aktos, kas līdz ar to kļuva par paražu tiesību krājumiem. “
Par pamatu vēsturiski pirmajai tiesību formai- paražu tiesībām – sabiedrības attīstības sākotnējā stadijā kļuva paraža.
Jau senatnē pirmatnējā sabiedrība mēģināja sakārtot savas savstarpējās attiecības. Pirmatnējās sabiedrības pamatforma bija ģints. Tajā valdīja paražas. Lielā mērā šos procesus iespaidoja ģints vecāko, burvju un pūšļotāju autoritatīvā darbība. Pirmatnējā sabiedrībā cilvēku rīcību, uzvedību, kā arī savstarpējās attiecības regulēja dažādas sociālas normas- paražas, tradīcijas, reliģijas un pirmatnējās morāles normas. Šīs normas bija izveidojušās jau tālā senatnē. Tās atbilda visu cilts locekļu interesēm un nodrošināja stingru kārtību. Šo normu neievērošanu uzskatīja par pārkāpumu, kas kaitīgs visam kolektīva, tāpēc cilts virsaitis bija spiests izdot pavēles vērsties pret šiem pārkāpējiem. Ciltī visi tās locekļi bija brīvi, viņiem bija vienādas tiesības un pienākumi.
Sabrūkot pirmatnējās kopienas iekārtai un sabiedrībai sašķeļoties antagoniskās šķirās, radās vajadzība pēc plašāk regulētām sabiedriskām attiecībām. Līdz ar to pirmatnējās kopienas sociālas normas izrādījās nederīgas, jo neregulēja pušu tiesības un pienākumus. Veidojoties un attīstoties valstij radās nepieciešamība pēc kopējas un obligātas regulas. “ Līdz rakstītajām tiesībām likumu glabātāji bija vietējo svētnīcu priesteri, kuri no paaudzes paaudzē nodeva ticības rituālus un noteikumus , ar kuriem pirmatnējā sabiedrībā gandrīz nesaraujami ir saistītas morāles normas. Šie priesteru mutiskie lēmumi sastādīja valsts sākotnējās tiesības.” …
