Jaunas ģimenes nodibināšana ir viens no svarīgākiem notikumiem cilvēka mūžā. Tiesiskā nozīmē tas ir padots sava laika administratīviem un reliģiskiem noteikumiem, likumiem un arī ierobežojumiem.
Līgavas zagšana
Visvecākais sievas iegūšanas veids ir līgavas zagšana. Līgavas zagšana bijusi pazīstams un atzīts sievas iegūšanas veids kopš aizvēstures laikiem daudzās tautās, arī latviešos. Dainās apdziedāti dažādie apstākļi, kas saistās ar līgavas zagšanu, ar uzsvaru uz meitas izvairīšanos no šī likteņa. Apdziedātas arī sadursmes, kas rodas meitas brāļu un zagļu starpā. Dainās nepārprotami izteikta brāļu atbildība par māsas drošību un labklājību.
Ik dieniņas Dievs palīdz,
Šo dieniņu nepalīdz:
Tautas māsiņ i aizveda,
Man pārlūza zobentiņš.
Parasti līgavas zagļi cenšas savu nodomu veikt naktī vai miglā, kad lielākas cerības to izdarīt nepamanītiem. Līgavas zagšana prasa izdomu, gudrību un izveicību kā no zagļiem, tā arī no meitas un viņas brāļiem, izvērtējot un izmantojot dabas un laika apstākļus savā labā.
Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migliņā(i) tautas jāja,
Rasiņā(i) pēdas dzina.
Vienīgi ar steidzīgu rīcību ir cerības māsu ceļā panākt un atbrīvot. Šādos gadījumos zobenu cīņa ir neizbēgama, un gala iznākumā māsu iegūst uzvarētāji. Arī nolaupītā meita izmanto visus līdzekļus brīvības atgūšanai. Viņa mēģina pretoties un izbēgt, bet līgavas zagļu pārspēka dēļ tas izdodas ļoti reti. Otra iespēja ir slepus atstāt ceļā kādas zīmes, lai brāļi redzētu, kur viņa aizvesta. Zīmes var būt dažādas: vainaga vizuļi, raibi dzīpari, prievītes, nolauzti zariņi, skujas vai puķes.
No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs māsiņa:
Kur aizvesta mūs māsiņa,
Tur biruši dzīpariņi.
Pakaļ jāja bāleliņi,
Dzīpariņus lasīdami.
…
