Secinājumi
1. Parlamentārajai monarhijai un parlamentārajai republikai ir ļoti daudz kopīgu iezīmju. Līdzības starp tām ir krietni vairāk nekā, piemēram, starp parlamentāro monarhiju un citiem monarhiju veidiem (absolūto monarhiju, prezidentālo monarhiju, teokrātisko monarhiju u.c.).
2. Parlamentāro monarhiju un parlamentāro republiku vieno parlamentārisma pamatpazīme, proti, - ka vienīgā tautas vēlētā institūcija ir likumdevējs jeb parlaments, kurš sevī iemieso vēlētāju suverēno gribu. Tieši parlaments veido un apstiprina valdību, kura savukārt ir atbildīga par savu darbību parlamentam. Ja parlaments nobalso par neuzticības izteikšanu, tad valdībai ir jāatkāpjas, dodot vietu citam kabinetam vai sasaucot jaunas parlamenta vēlēšanas.
3. Ikvienā parlamentārajā republikā pilsoņi ievēlē parlamentu, kas ir atbildīgs vēlētāju priekšā par savu darbību. Visas pārējās institūcijas un amatpersonas ir tieši vai netieši atbildīgas parlamentam. Arī Valsts prezidents ir parlamenta izraudzīts, un šī institūcija ir apveltīta galvenokārt ar reprezentatīvām funkcijām.
4. Likumdošanas vara parlamentārajā monarhijā pieder parlamentam, kurš sastāv no apakšējās palātas un augšējās palātas. Izpildvara pieder valdībai, kurā valda premjerministrs. Parlamentārās monarhijās monarham Veto (aizliegums) tiesības ir tikai gadījumos, kas paredzēti likumā, ministru iecelšana ir atkarīga no parlamenta uzticības votuma (lēmuma, kas pieņemts balsojot), monarha pavēles iegūst likumīgu spēku tikai tad, kad tās kontrasignē attiecīgais ministrs. Parlaments pat lielā mēra regulē monarha personīgo dzīvi – laulības, galmu, dienestu.
…