IEVADS.
Lai iegūtu pilnīgu aprakstu par valsti kā īpašo politisko organizāciju, ir nepieciešams pārbaudīt pilnībā tās pazīmes un izšķirt no tiem svarīgākajos. Tāda valsts formu var noteikt tas struktūra un augstākas institūcijas pilnvaras, mijiedarbība un tas veidošanas principi, tautas līdzdalības līmenis tas iestādes veidošanas procesā un ietekmes līmenis uz lēmumu pieņemšanas procesu. Valdības forma veidojas vēsturiski, cīņas un mijiedarbības procesā starp sociālo un politisko spēku sabiedrībā.
Par valdības formu saprotams veidošanas sistēmu un mijiedarbību starp valsts vadītāju, likumdošanas institūtiem un izpildvaru.
Valsts valdības formai ir pamatnozīme konstitūcianalo- tiesiskai organizācijas regulēšanai un valsts funkcionēšanai. Tas nav parasta abstrakta teorētiska zinātnes kategorija, bet ar to palīdzību var saprast kā darbojas dažādas valsts varas institūcijas.
Valdības forma atšķiras atkarība no tā, kam pieder augstāka valsts vara- vienam cilvēkam( prezidentam, monarham), kurš vien laikā ir valsts simbols, vai vara īstenos ar dažādu demokrātisko institūtu palīdzību.
Valsts valdības forma dod iespēju saprast, kā veidojas valsts augstākas varas iestādes un tās struktūra, kā veidojas mijiedarbība starp augstākas varas iestādēm un ar parejam valsts iestādēm, kā veidojas attiecības ar tautu un kā tās iestādes nodrošina pilsoņa brīvības un tiesības.
Pēc šīm valdības formas īpašībām visas valsts dalās uz monarhijas (absolūtas, konstitucionālas) un republikām (parlamentāras, prezidentālas).
Svarīgs atzīmēt, ka republikas izveidojušies no monarhijas, kad vēsturiski, caur dažādiem, pat ļoti grūtajiem procesiem sabiedrībā notika civiltiesības izcelšanas evolūcija. Absolūta monarhija ar cilvēces progresu atdeva, vājināja savas pozīcijas un sāk paaugstināt pilsoniskas sabiedrības nozīme, tas tiesības un brīvības.
Mūsdienas pasaule ir gan monarhijas, gan republikas, bet otras ir vairākums, jo tas vairāk ievēro demokrātiskos principus, kam pamatā ir saprašana, vienlīdzība, darbojas vairākuma princips (ievērojama sabiedrības vairākuma griba), relatīvisms un likumi darbojas un ir pielietojami uz šodienas reālo dzīvi.
…
