Sagatavojot pārliecinošu publisko runu, viens no būtiskākajiem aspektiem, ja ne pats svarīgākais, ir mērķauditorijas izpēte. Ir jāzina, kas būs tie cilvēki, kuri runu klausīsies un kurus nepieciešams pārliecināt. Jānoskaidro, pārliecināmo cilvēku dzimums, vecums, attieksme pret konkrēto jautājumu, jāzina, cik viegli viņi ir pārliecināmi, cik dogmatiski vai autoritāri viņi ir. Runas saturs un lingvistika atšķirsies gadījumos, ja mērķauditorija ir uzņēmuma darbinieki, patērētāji, sponsori vai sadarbības partneri. Mērķauditoriju izpēte ietver pat tādas nianses kā cilvēku pašcieņas līmenis, jo ir pierādīts, ka cilvēkus ar zemāku pašcieņu ir vieglāk pārliecināt. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka nepašpārliecinātiem cilvēkiem ir maza ticība par savas pozīcijas pareizumu, līdz ar to viņus ir vieglāk pārliecināt pieņemt citas pozīcijas, kas ir izdevīgas uzņēmumam. Auditorijas izpēte ir svarīga, jo ir cilvēki, kurus labāk pārliecina racionāli un loģiski argumenti, savukārt uz citiem ietekmi atstāj emocionāli argumenti.
Pārliecināšana pati par sevi nav ne laba, ne slikta. To var izvērtēt tikai pēc ziņojuma mērķa un satura. Pārliecināšana ar negatīvu nozīmi ir propaganda, savukārt ar labu nozīmi –izglītošana. Publiskās runāšanas praktizēšana, uzņēmumam attīstoties, ļauj runas personām piedalīties un veiksmīgi pārstāvēt organizāciju uzņēmuma iesaistīto pušu sanāksmēs. Runājot publiskās runas, pastāv iespēja satikt cilvēkus, kuri var būt nozīmīgi uzņēmuma attīstībā, tajā skaitā potenciālie darbinieki, speciālisti, sponsori, konsultanti un klienti. …